Faith Club

11.2.24 22:22
Pārlasīju The New Rose Hotel (no Burning Chrome, Gibsons, 1984. gads). Stāstā runa ir par to kā Hosaka, zaibatsu megakorporācija, grib pārvilināt pie sevis edge of the Edge tehnoloģiju pirmatklājēju, izpētes zinātnieku no Maas Biolabs GmbH, kas ir vācijas maza, agresīva, ātra, nežēlīga, all edge firma.

(Stāsta interpretācijā, "who benefits", cui bono?, liek tev domāt ka spēlīti atkož paši Maas cilvēki, samaksā meičai lai viņa pārkodē sintēzes programmu, pati nozūd un saņem $$$, bet sintēzes izmaiņu rezultātā nomirst visi zinātnieki, pārvilināmo ieskaitot. Stāsta varoņus padara par upurjēriem, un tos Hosaka novāc, sodot it kā par nodevību. Bet man pašam liekas, ka tur ir iesaistīta Hosakas insider-job-dubult-operācija, kāds no Hosaka cilvēkiem piespēlē meičai disketi, ar domu, lai apcirstu departamentiem galvas kādas iekšējās varas un ietekmes spēles dēļ. Meiča saņem naudu, stāsta varoņi novākti - viņiem naudu pārskaitīja, bet naudu pēc tam pievāc atpakaļ, superzinātnieka zaudējums Maas ir ievērojams, bet Hosaka pašu zaudējums ir pieņemams, var norakstīt uz cost of doing business. Jā, Maas ir mazi un agresīvi, bet viņi neizmantotu to pašu paņēmienu - vanished, the whir of Victorian clockwork - lai ļautu meičai pazust kokos, kā to izmanto Hosaka, lai Vīnē uz ielas pa kluso aiztransportētu zinātnieku. Maas, iespējams, pat nesaprata kas notiek.)

***

Šodien, tāds Maas analogs ir Vācijas BioNTech, mRNA izpētes kompānija ar miljardu kapitalizāciju kaut kādā rietumvācijas aglomerācijas čuhņā. (Par šo Eiropas īpatnību arī stāstā piemin. "The street was empty. Europe was a dead museum." Kiberpanka realitātē, Eiropa var atļauties būt sastingusi laikā.)

Tagad, Cyberpunk realitātes ziediņi, cilvēks ieslēdzis "full self driving" režīmu uz Tesla Cybertrukk, galvā uzbāzis Apple Vision Pro VR brilles, kaut ko lūr savā realitātē, kamēr velmētā tērauda automašīna vālē pa ceļu: ja kāds patrāpās priekšā, tās ir viņa paša problēmas, ne Cybertrukk īpašnieka.

Īstenībā, Cybertrukk būtu interesants testa auto tādam striktai "full self driving" programmai, piemēram, ja programmu iemāca ideāli sekot visiem satiksmes noteikumiem, perfekti ieturēt līnijas, ātrumus, distances, pagriezienus, bremzēšanas ceļus, un vēlreiz - atļautos ātrumus, tie, kas nemāk sekot, noteikumiem ātri vien izrādītos mazākumā. Jo avārijas gadījumā problēmas ir tās otras automašīnas pasažieriem, ne cybertrukk īpašniekam.

***

New Rose Hotel piemin daudz ceļošanu, bet ar ieročiem. Sanāk, cilvēki ceļo ārpus ierastās komerciālās aviācijas - tur mīļākās pistoli sev līdzi nepaņemsi. Un arī zelta stieņus ielīmētus čemodāna sānā skaneri uzrādītu, un palūgtu muitā deklarēt.

Par iesaistītām summām domājot, tādu zinātnieku lai pārvilinātu, tur jābūt dažu simtu miljonu dollāru (eiro?) jautājumam. Cik īsti maksā lidojums, piemēram, no Tokijas uz Vīni, vai Marakešu, privātā lidmašīnā. Ekipāža, lidmašīnas uzturēšana, degvielas izmaksas, visi iesaistītie lidojuma manifesti un nodevas, tas ir lai pasažieri var iekāpt, un viņiem neko nejautā, ko jūs te vedat, ko jūs te importējat.

Par summu mērogu es domāju tā, pieņemsim tu esi tāds edge skrējējs jāklis, par cik naudiņām tu līstu korporatīvā kara mutulī, ar mazām izredzēm palikt dzīvam? Diezgan sakarīgs mērogs būtu kāda debesskrāpja īpašuma tiesības. Piemēram, tev nevis piedāvā pārskaitīt uz kontu kautkādus simtus miljonu, bet pārrakstīt uz tevi īpašuma tiesības uz kādu prominentu būvi. Paši nopirks, bet noformēs zemesgrāmatā par īpašnieku tevi, ar visām iesaistītajām naudas plūsmām, nu, Rīgā, Zunda Towers, piemēram, 220 miljonu cenā.

(Protams, piedāvātu pārņemt kaut ko pelnošu, piemēram, kā justos būt par Swedbank mājas vienīgo īpašnieku?)

***

New Rose Hotel piemin daudz pišuku, praktiski puse no protagonist motivācijas ir pimpja bāšana meičas siltajā miesā.
Fox, satiek Singapūras kautkādas viesnīcā barčikā. Sandiju, meiču, satiek Jokohamas bārā, drāž Kamakura pludmalē (Jokohamas dienvidi), un redz ka meičai ar backstory ir problēmas. "We thought we'd found you, Sandii, but really you'd found us."

Pišas nedēļu Barselonā: "The old Ritz, warm in our room, dark, with all the soft weight of Europe pulled over us like a quilt. I could enter you in your sleep." Priecājas, ka viņai peža vienmēr slapja, vienmēr slidena un gatava. Un tad, pēdējais sekss stundas braucienā no Berlīnes, vienā no mazajiem miestiem, Fehrbellin, piemēram, vai Neuruppin. "And you knew how to take me there. For the very last time, you took me." Losis pamana ka meičai somiņā ir nesaprotams datu nesējs, un, ja biški piedomātu ar kaut ko citu, ne pipeli, varbūt savu ādu vēl varētu glābt. Bet Sandija tobrīd jau zina, ka viņš ir nolemts nāvei.

Pati loģika - palikt Tokijā, naudu atstāt Japānas bankas kontā, ko kontrolē vietēji, nevis mirklī notīties atpakaļ uz Ženēvu un naudu nošifrēt neitrālā bankas sistēmā. Tad, protams, stāsts nebūtu. Bet ir ēsma, meiča saka "Satikšu tevi Shinjuku, pēc mēneša." Ēsma, lai upurjērs nenoraujas no āķa. Jo operācijas daudzgājienu shēmas autors ir paši Hosaka. Ex nihilo nihil est. No nekā nevar rasties kaut kas.

***

"Google had their last layoff [...] on January 20th, 2023. This was a sudden email sent to every employee that the company decided to layoff +12,000 employees. This was all done in a single day without any warning. What followed afterwards was an explanation that the “decision was random” and what their severance package looked like."

Google cilvēkus atlaiž ar nejaušās izlases palīdzību: a ko darīt, ka jāatlaiž 12'000 cilvēki, un pārāk ilgi domāt nav dots? Šņikt un šņakt.

Bet tas ir tāds hiperkapitālisma paveids - cilvēks kā sūda zobratiņš no kura kapitāls jebkurā brīdī var atbrīvoties, nekādu garantiju vai drošības vai cilvēciskuma. Visa vara kapitālam: lai kompānijas peļņa aug, lai procesi notiek ātrāk, ātrāk, efektīvāk, izspiest sulu, pēdējo sulu, spiest strādāt smagāk, ilgāk, neatlaidīgāk. Izdedzināt cilvēkus, izmest atliekas. Lai kapitāls vairojas.

***

Interesanti, stāstā par to nav nekas teikts, bet ja grib nofilmēt, ir jāpievērš uzmanība starp personu attiecībām. Kas kurā iemīlas, kas kam sūkā pimpi, kas ko par to ienīst.

"X sets out to teach Sandii how to “fall in love without falling in love” in order that she can snare Hiroshi, but falls in love with her himself [...]". "She asks X to marry her to tease him, to torture him, because he resents her “sucking Hiroshi’s cock” – after training her to do it. She is not angry, and then immediately maternal, for the reason X wants to think, however. She will kiss him goodbye a few hours later, him half asleep and her off to suck Hiroshi’s cock"
"Sandii’s idea of a good evening out, during her “love affair” with X, is to drag him into a sex club where she ignores him and plunges into the orgy, while he watches masochistically in black silhouette, convincing himself he’s a cavalier and she’s his toy."
"Of course he is hers. He thinks he is “teaching” her, when he has her coo “Hiroshi!” while he fucks her. But she is “practising” on him."
"Fox and X constantly misidentifty Sandii, and this is the reason she kills them. It’s the game. They think she’s way beneath them, an object for purchase; they are fools. They miss the macho way she lights her cigarette, leaving it in her mouth, like a cock, as soon as she realises there’s a game to play."
"[...] it was all decided in the first minutes, when Fox called her a dumbbell. [...] It happens during an instant, as she lifts her eyes up and looks at him. Vengeance is sworn."