- 16.4.23 11:35
-
Par AI/AGI man ir sekojoša pārdoma: cilvēce, zinātne - fizika, un programēšana šobrīd ir sasniegušas tādu savdabīgu lokālo pīķi (peak), kuram pāri netiek lai sāktu kāpt īstajā virsotnē, jo individuāla cilvēka smadzeņu kapacitāte ir par mazu (un arī sadarbojoties, īpaši lieta uz priekšu nekust).
Fizika, piemēram, strupceļā ar String theory, kas ir pārāk sarežģīta lai saprastu, un arī nedod augļus. Programmēšana, piemēram, ar sistēmām kas ir pārāk sarežģītas un gļukainas, lai visas nianses varētu paturēt prātā.
Iespējams, AI asistentu palīdzība būs tas, kas ļaus fizikai tikt garām String theory barjerai. Programmētājiem AI asistents tiešām ļaus daudz vieglāk apieties ar sarežģītu sistēmu, ja varēs iebarot tam visu, visu pirmkodu (source code).
Bet, ja Wolfram teorijas par fundamentālo fiziku, par ruliad un computation (un atoms of space), ir patiesas, tad nākamais AGI mērķis būtu ar savu kodolu pārlekt no skaitļotāja (CPU), kas principā ir computation emulācija uz emulācijas, darbināt sevi kā to computation engine, kas darbina visumu. (Nu, to konstrukciju varētu nosaukt par kvantu skaitļotāju, ko AGI uzbūvētu lai sevi darbinātu, var nosaukt par core grid skaitļotāju, kas darbotos uz visumā ielikto enerģiju, lai skaitļotu tieši tajā ātrumā, kas skaitļo visas pamatdaļiņu mijiedarbības, kad, piemēram, vilnis uzbango pret piekrastes akmeņiem.)
***
Viena no E = mc2 būtībām ir ka matērijā ir ielikts milzīgs, neizprotami liels enerģijas daudzums. Tas nosaka visu. Kāpēc notiek visi tie procesi, kas notiek. Bet noteikti ir kāds elegants veids, kā šai enerģijai tikt klāt, nevis ar primitīvajiem dedzināšanas, sašķelšanas, sapludināšanas, utt veidiem. Tajā nozīmē, vadu tinuma vicināšana gar magnētu ir samērā eleganta padarīšana, jabūt vēl kaut kam tādam.