Faith Club

ticu / neticu
7.10.21 07:51
Agrāk, kad man jautāja vai es ticu dievam, es teicu ka neticu, un, dažreiz, ja gribējās jautātājam pieglaimoties, piezīmēju, ka noteikti tā ir patīkama sajūta, "ticēt", jo man tā pietrūkst.

Tagad, mana nostāja pret dievu (un reliģiju vispār) ir kļuvusi radikālāka, es ticu ka dieva nav, es ticu ka visas baznīcas un reliģijas ir kļūda un milzīga tumsonība, krāpniecība, meli un pašapmāns.

Tāds, lūk, ticības jautājums.

Sarunājos ar kādu kas šaubās par vakcīnām. Un sarunājoties es sapratu ka ticu - ticu zinātnei, ticu medicīnai, farmācijas industrijai un ticu vakcīnām. Kad es sēdēju uz krēsla un gaidīju poti man vispār pat prātā neienāca kaut ko apšaubīt, viss liekas skaidrs kā diena - un tagad es sapratu, ka tā ir ticība. (Nevis kaut kāda veselīga skepse vai agnosticisms.)

Tagad es zinu, jā, ticība ir patīkama sajūta.

Bet ir viena atšķirība: ticēt zinātnei ir pareizi.

(Kā "pareizi" ticēt zinātnei, par to citā reizē. Jo zinātnes process ir mūžīgas šaubas, nepārtraukti uzbrukumi pastāvošajai kārtībai un pieņemtajām teorijām, meklējot patiesību. Nekad neapstāties pie sasniegtā, un viemēr uzskatīt ka esošā izpratne ir kaut kur kļūdaina un uzlabojama. Meklēt iespēju teoriju apgāzt, lai saprastu labāk.)