Faith Club

15.8.21 12:57
Vēsture, es uzskatu, ir fraktāla. Tā saliekas no dažādām šķautnēm, plaknēm, skatu punktiem un individuālām realitātēm - tāpēc arī par vienu vienotu un pareizu vēsturi ir grūti (neiespējami) runāt, jo katram tā izskatās citāda.

Satikšanās ar Retro Istaba personībām mani iedvesmoja uzrakstīt arī manu personīgo vēsturi, datorspēļu griezumā.

Par datoriem es interesējos praktiski no pirmā brīža kad uzzināju ka tādi eksistē. Un vienmēr vēlējos tos programmēt. Pirmā reālā saskarsme bija BK-0010 formā, jo mūsu lauku skolā arī ieviesa datorklasi. Tur bija pat datortīkls: no centrālā datora, ar "Система «Рига»" palīdzību no 5" disketes varēja ielādēt spēlītes visos datoros. Ekrāni bija tādi maziņi un monohromi. Gadu neatceros, nezinu vai pirms vai pēc neatkarības. Spēlējām Wumpus, Arkanoid ("Stenak"), Pipes, lidinājām helikopterīti "Raid", bet topā bija tāda Land" no ASP Corp magiem. Jo Land ir iznācis 1985/1986 gadā, bet kad īsti uz mūsu skolu tas viss atceļoja grūti izrēķināt.

Pieeja pie datoriem bija tāda, ka vajadzēja izlūgties no skolotājas datorklases atslēdziņu, un tad jau varēja raut kamēr nedzen prom. Programmēju arī to Vilnius Basic.

***

Pa vasaru braucām uz Rīgu - tagad gadi vispār jūk - atceros šādas epizodes: datori rindiņā vestibilā Maskavas namam (Alfrēda Kalniņa iela). Tur bija arī video noma. Uz datoriem spēlēja tādu spēlīti kur cilvēciņš kāpj pa kāpnēm, un jāatrod dažādu krāsu atslēgas. Citas spēles neatceros, un nevaru spriest vai tās bija Amigas, vai konsoles, vai kaut kas cits. Vispār man ļoti interesē kas tā bija par spēli, atceros ka grafika bija ļoti lieliem pikseļiem.

Spēļu ūķis vienā no Elizabetes ielas veikaliem, tur kur pēc tam uzradīsies Berga bazāra ieeja. Tur bija arkādes automāti - motocikls, un viens tāds eksotisks automāts ar Michael Jackson Moonwalker spēli. Kas bija citas spēles, nav palicis atmiņā. Ar mocīti man laikam ļāva arī pamēģināt. Kabatas naudu mums nedeva, un arī nebija droši - visu laiku kautkādi purni naudu centās atņemt.

Atceros bija tāds mistisks ūķis vēlāk (vai pirms tam) arī tajā Elizabetes ielas kvartālā aiz Marijas ielas. Es neatceros kad tas slavenais grausts pārvērtās par graustu, vai es viņu vispār atceros apdzīvotu? Bet tur kur tagad veikali, bija kaut kādi dīvaini spēļu automāti, varbūt krievu, man liekas ar noslieci uz mehānisko pusi.

Spēļu automāti parādījās arī Vērmanes parka tajā būcenī. Tur bija cieņā tādas mašīnītes. Iemetot vienu kapeiku varēja diezgan ilgi dragāt. Miglaini atceros arī tādu proto-pachinko spēli, kur bumbiņa(s) krīt atsitoties pret nagliņām. Vai nu Vērmanītī vai arī tajā augstākminētajā mistiskajā mehāniskajā ūķī.

***

Kautkurā brīdī man uzdāvināja ZX Spectrum kautkādu tipa analogu (bet ne īsto mantu!), bet tas izrādījās brāķis, un neko no kasetēm nevarēja ielādēt. Iespējams, daudz kas būtu citādi, ja tajā brīdī ģimenei būtu bijusi nauda un saprašana iepirkt īsto ZX Spectrum. Vēl pēc kāda laika ģimene sagādāja tādu "UFO" konsoli ar kartdridžiem, bet tā spēlēšana tur bija diezgan vāja, jo labajiem kartdridžiem naudas nebija. Visu laiku mēģināja iesmērēt kautkādus "100 in 1" kartdridžus, kur tikai 100 sūdīga Tetris vai Space Invaders variācijas. Kā pa miglu no labajām spēlēm atceros ka spēlējām "Blaster Master" un kautkādu platformeri vārdā "San San", saucām mēs to katrdridžu "Сан Саныч". Tagad īsti nevaru atrast kas tā par spēli, bet tur pa ekrānu skraidīja mazs cilvēciņš. Mēs kaut kā atradām čītu kas dod 50 dzīvības, un to čītu varēja 3 reizes pielietot, un tad ar tām 150 dzīvībām to spēli varējam pilnībā iziet. Tāda impresija.
Konsole ģimenes īpašumā nav saglabājusies, nevar apstiprināt ne modeli, ne kas par kartdridžiem, tikai ka apaļa bija. Es neatceros pat kontrolieru sajūtu rokās.

Labi atceros ka kaimiņos vienam čalim bija Dendy (vai kāda analogs) un mēs pie viņa gājām spēlēt TMNT. Skaidri atceros, kā mēs rēķinājām cik tālu līdz picas šķēlei. Kā pa miglu atceros ka arī kautkādu Indiana Jones spēlējām(?) un bijām starā.

Biju uzspēlējis spēlītes arī pie tēva darbā: Formula 1 un Stormlord. Tas bija PC XT 286.

***

Vidusskolu pabeidzot, es pārcēlos uz Rīgu, dzīvojām mēs tur centrā. Es iestājos 1. ģimnāzijā. Tur no Coca Cola bija uzdāvinājuši datorklasi ar IBM 486 SX (vai tomēr DX?) datoriem, bija IPX tīkls. R1G bija arī "vecā datorklase" ar 286, bet mums tajā nekad stundas nenotika. IBM PC pasaulē manas gaitas sākās ar Windows 3.11 un 486 datoriem. Sanāk, tas ir 1993. gads.

Romans Malinovskis tur hroniku.

Mana pirmā spēle uz PC bija The Lost Vikings. Jā, galvu lika palauzīt.

Tad, 1994. gadā mūs sasniedza Doom. Jāsaka, tajos laikos softs staigāja tikai uz disketēm, disketes vajadzēja kopēt. Man no mammas darba bija pieejams dators (privātfirma, varēja palikt pa nakti, utt), tāpēc es arī tādas disketītes dabūju. Atceros no sākuma nevarējām palaist, jo vajadzēja 4MB ar RAM atmiņu, bet datoram bija tikai 2MB RAM. Kaut kā izdevās pierunāt ka jānopērk+jāieliek ekstra atmiņa datorā. Jā, nopietna nauda bija, 2MB operatīvās atmiņas.
(Bet tagad šo rakstu, bet zem galda PC stāv ar 64GB atmiņas. Jā, tieši 64GB.)

Par Doom pirms tam es nezināju absolūti neko, un čalis arī neko nepateica. Kad spēlē palaidās, es absolūti nesapratu kas tas ir. Man nebija konteksta. Es skatījos uz grafiku un nezināju kā to interpretēt, kaut kas kustējās, kaut kas zīmējās, un vispār bija slideshow, jo tas dators bija 386SX kautkāds ar 33 MHz, 1 kadrs sekundē. Tikai pēc brīža "pieleca" ka tas ir pirmais 3D "first person" skats. Pirms tam es nebiju vispār 3D spēli redzējis. Absolūti ne. Wolfenstein pie mums ar sneakernet/diskešu tīklu nonāca tikai ievērojami vēlāk. Bet tad tika plēsts arī ne pa jokam - uz 386 bija tieši tas.

Jā, Doom pats uz 386 bija spēlējams tikai samazinot skatu uz vismazāko, uz tādu pastkartes izmēra lodziņu, un skatoties uz tādiem diezgan abstraktiem pikseļiem. Bet spēlēju. Skolā, uz 486 lidoja pilnā ekrānā - ļoti jau bija jāslēpj, jo ja ieraudzīja, tad sankcijas.

Pirms Doom, tādi high-lights bija Warlords 2 - spēlējām ar skolas biedriem ar hot-seat. "Butchered like sleeping cattle", atceros joprojām. Vecu vecais King's Bounty ļoti aizrāva.
Dune 2 spēlēt bija ļoti kruta. Bet Dune 2 pēdējo misiju es nemācēju uzvarēt. Warcraft rubinājām pirmo (Orcs & Humans).

Visa Amiga un tamlīdzīgā scēna man gāja pilnīgi garām. Es pa skolas laiku kodēju Borland C/C++, taisīju asemblerā sīkumiņus uz x86.

***

Atcerieties tādus laikus? SWH Komerccentrs tajā Dabas Muzeja mājas stūrī uz Merķeļa ielas, kur tagad Drogas. Uz LU Vadības zinātņu fakultātes jumta - "Computerland" uzraksts. Uz Aspazijas bulvāra - "Simss", kautkāds tāds ūķis. Un vēl jāatceras proto-Valters un Rapa, datorliteratūras stūris - tur mēs gājām pirkt disketes.

Periods 1993. - līdz 1997. priekš manis bija tā: pabeigt vidusskolu, iestāties universitātē, atrast darbu. Pa vidu tam - spēlītes. Atceros Simon the Sorcerer. Es tobrīd vēl tik labi angļu valodu nesapratu. Drusku pa spēlēju Syndicate, daudz UFO: Enemy Unknown. Studiju laikā biedrs masīvi rambāja Jagged Alliance, bet man kaut kā neaizgāja. Es spiedu uz Civilization, Colonization. Railroad Tycoon Deluxe! Transport Tycoon. SimCity gadījās uzrambāt, bet bez īpaša entuziasma vai panākumiem.

Warcraft un Warcraft 2. Warcraft 2 tīklā masīvi cirtāmies.
Starcraft multiplayer arī spēlējām. Lai gan Starcraft lore man īpaši neaizgāja.

Duke Nukem 3D bija reāla tēma. Terminal Velocity, Descent.
Quake bija tēma, spēlējām arī visādus modus.

Pa vidu visam: Mortal Kombat, One Must Fall, Jazz Jackrabbit, Prehistorik 2, Lemmings, Scorched Earth (un arī Beisika Gorillas), Worms.
Day of the Tentacle: masīvi iestrēgu. Un arī pēc tam adventure spēles nevarēju pacelt.

***

Es vispār ļoti retu spēli izgāju līdz galam. Tā pa īstam: Doom. Par Doom 2 neatceros.

1996. Atceros aplauzienu spēlējot Strife kad šis kautkurā brīdī atkārās, un arī save faili sakoruptējās. Spēlējām Duke Nukem 3D.

Es neatceros par kādu naudu, un kādus PC datorus mēs pirkām vai būvējām.

1997. Diablo. RTU ap to laiku bija ievilkuši "koyanet" un pirātiskās spēles sāka ceļot eksponenciāli ātrāk. Mācējām arī CD rakstīt jau. Čoms dēļ Diablo reāli papisa sesiju, nenolika eksāmenus.

1998. Biju jau sācis strādāt. Tad es sāku pelnīt jau ievērojamu naudu un varēju normāli dzelžos ieguldīties.
Redzēju Final Fantasy VII uz Playstation, bet man nebija televizora un tāpēc konsoles palika ārpus interešu zonas.

1999. Izspēlēju Half Life. Spēlēju protams arī otro un epizodes, bet ne spin-off nezkāpēc. Netrāpījās ne Opposing Force, ne Blue Shift...
100% izspēlēju Fallout un Fallout 2.

2000. Spēlēju Planescape: Torment, bet tur kaut ko nolažoju un izgāzu kampaņu. Atsākt nebija manos spēkos.
Spēlēju Diablo 2, bet neaizrāva.

2001. Nopietni centos iziet American McGee's Alice, bet tupa iestrēgu kaut kurā līmenī.