Faith Club

10 grāmatas manā dzīvē
11.9.14 08:02
Pēc definīcijas, visvairāk bērna psihi ietekmē protams tādas drūmas un trakas grāmatas. Tāpēc sarakstā dominē varbūt pat grāmatas kas man vairāk nepatika, un ne tāpēc ka grāmata slikta, bet tāpēc ka pārāk jau iegriež, vai par agru patrāpās. Šis nav saraksts ar grāmatām, ko es uzskatu par labām, vai kas man patika, vai ko citiem iesaku. Principā, daudzas grāmatas es ieteiktu no bērniem turēt pa gabalu*.

1) Žils Verns - Kapteiņa Granta bērni

Atceros kā pirmo grāmatu ko es nopietni centos lasīt, un lasīju. Ieinteresēja smukās bildes, mamma priekšā lasīt negribēja, nācās pašam boksterēt. Es vēl biju tik mazs, ka īsti neko nesapratu. Grāmatu lasīju daudzus gadus un atceros, ka neko nemācēju saprast, jo biju pārāk maziņš.

*2) Herberts Velss - Laika mašīna, Pasauļu karš, Neredzamais cilvēks, Gulošais mostas, Ārsta Moro sala

Vispār, pirmā laikam bija filma par neredzamo cilvēku. Pēc tam es grāmatu atradu. Bet vispār, Velsam tie teksti tādi slīpi, iesākas normāli, bet pēc tam aiziet pa pieskari. Laika mašīnā tie tur monstri, pasauļu karam marsieši, moro - vispār šausmas. Izdzīvojušos sagaida Linčs un Kronebergs.

*3) Sprīdīša bibliotēka - Riekstkodis

Pirmajā Sprīdīša bibliotēkas pasaku grāmatā bija par tas gabals par Riekstkodi un Žurku ķēniņu. Fujbļe, kādus sūdus tie redaktori bērniem iegrūž lasīt. Es labprātāk vispār par tādu Riekstkodi neko nezinātu.

4) Aizeks Azimovs - Es, Robots.

Pirmais gabals bija tāds infantils pastāstiņš par meiteni un viņas rotaļlietu robotu Robiju, un es gandrīz grāmatu norakstīju. Bet pēc tam tādi nopietni stāsti.

5) S. Lems - Iljona Klusā ceļojumi

Fantastika kas bija pavisam citāda nekā viss iepriekš lasītais.
Atzīmēšu arī Lema Pirksa sēriju (īpaši iegrieza "Terminuss"). Un vēl "Solaris" bija masīvs gabals, bet tas jau vēlāk.

6) Frederiks Pols, Sirils Kornblūts - Kosmosa tirgoņi

Bija tāda kapitālistiskās pasaules nākotnes vīzija - šodien traki jau tuvu realitātei.

*7) Jozefs Nesvadba - Einšteina smadzenes

Tāda ļoti slīpa soc.valstu autora fantastikas grāmatiņa, tematika tāda galīgi greiza. Kautkas par "Fau-2" raķetēm, vai arī paštaisītām raķetēm ar kurām kautkāds skolnieks terorizēja skolotājus(?). Es tagad speciāli sameklēju, stāsts saucas "Ksēnemindes idiots". Es pat neatceros pārējos stāstus, bet tas nomācošais iespaids palicis atmiņā.
Līdzīgi, saistīti, kautkāda japāņu(?) autora grāmata kur visa pasaule nogrimusi zem ūdens, un nu cilvēki ar žaunām un pleznām peld okeānos. Es pat neatceros kas tur vēl bija, bet nospiedošs gabals.
Līdzīgi, bet nesaistīti, "Ciemos fantāzijas zemē" - Dž. Londons. Tūkstoš nāvju (1899). E. M. Forsters. Mašīna apstājas (1909).

8) K. Vonnegūts - Lopkautuve Nr. 5

Šito es skolas laikā izlasīju, latviešu valodas skolotāja ieteica. Bibliotēkā paņēmu, bija tas lielais ķieģelis ar pārējiem gabaliem arī. («Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!», Čempionu brokastis). Pārējo Vonnegūtu arī es izlasīju, bet nu nekas.
Zem šī arī Remarka daiļrade (Melnais obelisks, et al)

*9) Knuts Hamsuns - Bads

Vēl grāmata ko labprāt arī nebūtu izlasījis. Neiesaku nevienam.

*9.5) (bonuss) Viljams Pīters Bletijs - Eksorcists

Pēc neatkarības atgūšanas varēja pa pasūtīt/nopirkt pa pastu. 90to gadu sākums. Pirmā grāmata kur bija nodrukāta "necenzēta" leksika. Lai gan varbūt ne gluži pirmā - bija vēl tādas brušūreles ar necenzētām anekdotēm, kad tikko visi saprata ka nu drīkst drukāt kas vien ienāk prātā.
Ap šo laiku vēl parādījās Fantomass lubenītes un arī tādas biški mistiskas lubenes par Lipu Tuliānu(?).

10) Peters Watts - Blindsight

Uz šo brīdi visskarbākais sci-fi ko esmu lasījis. Visiem iesaku.