- 10 grāmatas manā dzīvē
- 2014.09.11, 08:02
- Pēc definīcijas, visvairāk bērna psihi ietekmē protams tādas drūmas un trakas grāmatas. Tāpēc sarakstā dominē varbūt pat grāmatas kas man vairāk nepatika, un ne tāpēc ka grāmata slikta, bet tāpēc ka pārāk jau iegriež, vai par agru patrāpās. Šis nav saraksts ar grāmatām, ko es uzskatu par labām, vai kas man patika, vai ko citiem iesaku. Principā, daudzas grāmatas es ieteiktu no bērniem turēt pa gabalu*.
1) Žils Verns - Kapteiņa Granta bērni
Atceros kā pirmo grāmatu ko es nopietni centos lasīt, un lasīju. Ieinteresēja smukās bildes, mamma priekšā lasīt negribēja, nācās pašam boksterēt. Es vēl biju tik mazs, ka īsti neko nesapratu. Grāmatu lasīju daudzus gadus un atceros, ka neko nemācēju saprast, jo biju pārāk maziņš.
*2) Herberts Velss - Laika mašīna, Pasauļu karš, Neredzamais cilvēks, Gulošais mostas, Ārsta Moro sala
Vispār, pirmā laikam bija filma par neredzamo cilvēku. Pēc tam es grāmatu atradu. Bet vispār, Velsam tie teksti tādi slīpi, iesākas normāli, bet pēc tam aiziet pa pieskari. Laika mašīnā tie tur monstri, pasauļu karam marsieši, moro - vispār šausmas. Izdzīvojušos sagaida Linčs un Kronebergs.
*3) Sprīdīša bibliotēka - Riekstkodis
Pirmajā Sprīdīša bibliotēkas pasaku grāmatā bija par tas gabals par Riekstkodi un Žurku ķēniņu. Fujbļe, kādus sūdus tie redaktori bērniem iegrūž lasīt. Es labprātāk vispār par tādu Riekstkodi neko nezinātu.
4) Aizeks Azimovs - Es, Robots.
Pirmais gabals bija tāds infantils pastāstiņš par meiteni un viņas rotaļlietu robotu Robiju, un es gandrīz grāmatu norakstīju. Bet pēc tam tādi nopietni stāsti.
5) S. Lems - Iljona Klusā ceļojumi
Fantastika kas bija pavisam citāda nekā viss iepriekš lasītais.
Atzīmēšu arī Lema Pirksa sēriju (īpaši iegrieza "Terminuss"). Un vēl "Solaris" bija masīvs gabals, bet tas jau vēlāk.
6) Frederiks Pols, Sirils Kornblūts - Kosmosa tirgoņi
Bija tāda kapitālistiskās pasaules nākotnes vīzija - šodien traki jau tuvu realitātei.
*7) Jozefs Nesvadba - Einšteina smadzenes
Tāda ļoti slīpa soc.valstu autora fantastikas grāmatiņa, tematika tāda galīgi greiza. Kautkas par "Fau-2" raķetēm, vai arī paštaisītām raķetēm ar kurām kautkāds skolnieks terorizēja skolotājus(?). Es tagad speciāli sameklēju, stāsts saucas "Ksēnemindes idiots". Es pat neatceros pārējos stāstus, bet tas nomācošais iespaids palicis atmiņā.
Līdzīgi, saistīti, kautkāda japāņu(?) autora grāmata kur visa pasaule nogrimusi zem ūdens, un nu cilvēki ar žaunām un pleznām peld okeānos. Es pat neatceros kas tur vēl bija, bet nospiedošs gabals.
Līdzīgi, bet nesaistīti, "Ciemos fantāzijas zemē" - Dž. Londons. Tūkstoš nāvju (1899). E. M. Forsters. Mašīna apstājas (1909).
8) K. Vonnegūts - Lopkautuve Nr. 5
Šito es skolas laikā izlasīju, latviešu valodas skolotāja ieteica. Bibliotēkā paņēmu, bija tas lielais ķieģelis ar pārējiem gabaliem arī. («Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!», Čempionu brokastis). Pārējo Vonnegūtu arī es izlasīju, bet nu nekas.
Zem šī arī Remarka daiļrade (Melnais obelisks, et al)
*9) Knuts Hamsuns - Bads
Vēl grāmata ko labprāt arī nebūtu izlasījis. Neiesaku nevienam.
*9.5) (bonuss) Viljams Pīters Bletijs - Eksorcists
Pēc neatkarības atgūšanas varēja pa pasūtīt/nopirkt pa pastu. 90to gadu sākums. Pirmā grāmata kur bija nodrukāta "necenzēta" leksika. Lai gan varbūt ne gluži pirmā - bija vēl tādas brušūreles ar necenzētām anekdotēm, kad tikko visi saprata ka nu drīkst drukāt kas vien ienāk prātā.
Ap šo laiku vēl parādījās Fantomass lubenītes un arī tādas biški mistiskas lubenes par Lipu Tuliānu(?).
10) Peters Watts - Blindsight
Uz šo brīdi visskarbākais sci-fi ko esmu lasījis. Visiem iesaku. - 8 rakstair doma
- 11.9.14 13:41 #
-
man šķiet, ka vecākiem līdz kaut kādam vecumam vajadzētu pakontrolēt, ko bērni lasa. man bērnībā bija brīva piekļuve pie vecāku grāmatu plaukta, un šķiet, ka tas kaut kādā mērā lika ātrāk pieaugt. septiņu vai astoņu gadu vecumā pirmo reizi izlasīju Dīna R. Kūnca "Čukstus". pēc tam, nākot ziemas vakaros no mūzikas/mākslas skolas mājās, neapgaismotajos ceļa posmos tā vien gaidīju kādu izvarotāju, maniaku vai psihopātu. jo grāmata parādīja, ka tādi eksistē un bija visai detalizēti aprakstīts, ko tādi var izdarīt, turklāt pilnībā uzticējos tam, kas bija grāmatā rakstīts - slims var izrādīties jebkurš blakusesošais utt.
liekas, ka mana 10 gadus jaunākā māsa tagad, 13 gadu vecumā, īsti to ļauno realitāti pat neaptver, lasa kaut kādas pusaudžu grāmatas par skolu un attiecībām un maģiju. - Atbildēt
- 11.9.14 13:47 #
-
9) es šajā punktā liktu DeSada "Justīni"
Bet "Bads" man ļoti grūti lasījās, tomēr šķita esam noderīga. Daudz ko apdomāju, un sāku uztvert no cita skatu punkta. Es gan viņu 33 gados izlasīju. - Atbildēt
- 11.9.14 14:09 #
-
nez nez, man šo lomu savukārt pildīja tāda "Jaunā laulības grāmata".
bet Justīni es apzinātā vecumā nopirku. - Atbildēt
- 11.9.14 15:22 #
-
Riekstkodis un Azimova grāmatas man bērnībā bija mīļāko grāmatu sarakstā (saraksts, jāatzīst, ļoti garš). neatceros, ka mani kāda grāmata bērnībā būtu traumējusi, lai gan man bija brīva pieeja vecāku bibliotēkai un lasīt es iemācijos 3-3,5 gados.
mani drīzāk traumēja filmas. Fredijs Krīgers, Svešie un vēl tā šausmene, kur kkādu meitenīti ierāva TV. - Atbildēt