- par bērnu sišanu/nesišanu
- 30.11.12 13:55
-
Latvijā 8 gadus vecu puisīti paša māte ar patēvu nogalina par izēstu ievārījuma burku, Norvēģijā latviešu bērns skolā izstāsta (varbūt piemelo), ka viņu mājās sitot (vai brāli spundē "pagrabā"), bērnu vecākiem atņem, ieliek bērnu namā, faktus īsti nepārbaudot.
Norvēģijā, es pieņemu, bērniem tikko viņi iemācījušies runāt, vecāki māca - ja skolā vai bērnudārzā ieminēsies, ka mājās viņiem iesit vai kautkā slikti izturās, atnāks policija un savāks viņus uz bērnu namu. Un ka vecākus viņi vairs nekad neredzēs. Un tāpēc Norvēģijā bērni zina - ja sūdzēsies par kautkādu vardarbību, ģimeni vairs neredzēs. Varēs dzīvot pa bērnunamiem, audžuvecākiem. Un tur viņus patiešām sitīs/spīdzinās/izvaros un nevienam tas neinteresēs, līdz bērns varēs izdarīt pašnāvību.
Es pieņemu, ka Norvēģijā vecāki bērnam, kas veikalā niķojas, tā arī pasaka - tu zini, ka ja es tev tūlīt uzšaušu pa dibenu, atnāks policists, un tevi atdos bērnunamam. Nez vai bērniem labākai sapratnei - ja skolā/dārziņā daudz virinās muti, paliks bez vecākiem - ģimene šad un tad arī bērnu namus apciemo, lai parādīt mazajam ka joki nav. Cik daudz ir tādu vecākiem atņemtu bērnu (jeb - bērnu, kuriem atņemti vecāki).
Savukārt latviešu naivais bērniņš domā - skolā pastāstīs ka mājā grūti, viņu pažēlos, izturēsies maigāk. Bet tur hujakš! Uz bērnu namu! Ar vecākiem redzēties - 4x gadā, ne vairāk! Un tad, pēc 8-10 gadiem, kad bērns pieaudzis, viņš varēs jau domāt: kā īsti interesēs tas bija. Un prasīt no "valsts" vai "sociālajaiem darbiniekiem" kompensāciju, ja protams ir spējīgs apzinātes kas notika.
***
Būtu laiks atgriezties pie Latvijas vecākiem-slepkavām, bet īsti divas tēmas kopā neiet. Nu, varbūt ja latvijas vecāki zinātu, ka ir kāds viegls veids kā bērnu atdot policijai/valstij, ja nespēj vairs paši audzināt/tikt galā, viņi bērnu nenogalinātu.
***
Starp citu, man liekas ka arī tai diskusijai kuras kontekstā EU rodas vēlme aizliegt BabyBox, jo tur lūk tiek pārkāptas tiesības zīdainim zināt kas ir viņa vecāki, reālā ideja ir par to, ka bērnam kas atņemts vecākiem, ir tiesības zināt kas ir viņa vecāki, un vēlāk pašam spriest vai tas ir noticis viņa interesēs. Tas ir, reāli idejai saknes aug tieši no Zviedrijas/Norvēģijas bērnu atņemšanas kultūras.