Faith Club

ko watt lasa?
5.9.11 22:17
Lasu Warhammer 40K. Tehnoloģija sekojoša: iekačāju pdf failu (konvertētu uz tekstu) iekš Kindle, un aiziet.

Sāku kā rekomendēts, ar Eisenhorn (Xenos, Malleus, Hereticus). Principā es viltīgi izdarīju, pirms Hereticus es vēl Ravenor izlasīju.

Abas grāmatas ir par Inkvizīciju, Eisenhorn ir tāds episkāks, bet Ravenor ir brutālāks (var teikt pat paskarbs priekš manas gaumes). Vispār Inkvizīcija man trakoti patīk, tāpēc tagad lasu The Inquisition War, bet ļoti lēni iet, jo tāda oldskūlīga, diezgan neveiklu valodu. Bet sižets neslikti sapīts, lai gan samērā lēni tiek ritināts.

Ļoti jau atkarīgs arī no autora. Ravenor un Eisenhorn ir no Dan Abnett, kas ir Warhammer ražīgākais un iespējams labākais autors.

Bez Inkvizīcijas, Abnett ir sarakstījis Imperial Guard ciklu - "Gaunt's Ghosts" un vēl vairākas nesaistītas grāmatas. Gaunt's Ghosts ir militārā fantastika, gandrīz bez nekāda episkuma, par parastajiem karavīriem. (Ja ņem vērā ka vairums Warhammer 40K grāmatu ir par Space Marines, pārcilvēkiem. Sk. fragmentiņu aiz cut.)

No Gaunt's Ghosts izlasīju First and Only, Guns of Tanith. Grāmatu daudz, un visas tādas brutālas.

Vēl no Imperial Guard izlasīju Sandy Mitchell sēriju par Ciaphas Cain, varu tikai ieteikt, tiešām foršas lubenītes. (For the Emperor, Caves of Ice, The Traitor’s Hand, Death or Glory, Duty Calls, Cain’s Last Stand)

Tad pie Space Marines. Izlasīju Space Wolf pirmo, diez ko neaizrāva. Space Wolves ir tādi piezemēti karavīri, kam patīk ieēst, iedzert un padzīrot. Protams, augstās kosmiskās operas ietvaros tas ir diezgan svaigi. Iesāku lasīt Soul Drinkers, bet arī nepavilka.

Izlasīju Grey Knights ciklu no Ben Counter (Grey Knights, Dark Adeptus, Hammer of Daemons) par elitāro nodaļu, kas cīnās pret Haosa dēmoniem. Dark Adeptus patika, jo tas ir par Cult Mechanicus, par tehnopriesteriem, kas pielūdz tehnoloģiju (Omnissiah, Machine God). Hammer of Deamons bija par planētu kas ziedota asins dievam Khorne (Blood for the Blood God!), bet nu baigi skarbā, es pat visu līdz galam īsti neizlasīju.

Adeptus Mechanicus, savukārt man interesē. No šiem es vēl izlasīju "Mechanicum", kas ir Horus Heresy cikls. Autors Graham McNeill, grāmatai idejas interesantas, bet biški garlaicīgi. Par Mechanicus vēl lasīšu "Titanicus" (Dan Abnett, tātad būs labs).
Mechanicus ir diezgan interesanta vieta Warhmmer pasaulē, jo sanāk ka tehnoloģija kā tāda ir aizliegta, bet tā vietā drīkst būt tehnoreliģija, kā dieva-imperatora slavināšana. Tas ir, kaujas robotus vai tankus nevis apkopj, bet pielūdz skaitot uzturēšanas litānijas un veicot tehniskos svētos rituālus. Viss tiek darīts caur lūgšanām (kas principā ir tās pašas apkopes procedūras, tikai viss notiek tādā baznīcas garā).

Ir viens jauns autors, uzlecoša zvaigzne: Aaron Dembski-Bowden. Es iesāku lasīt The First Heretic (Horus Heresy), un esmu vienkārši starā. Izlasīju Soul Hunter (par Nights Lords haosa Space Marines leģionu), un mitoloģija ir vnk meistarīgi apspēlēta.

Vispār Aaron ir vnk spalvas meistars, un laikam ar viņa grāmatām es tagad arī paturpināšu (lai gan Night Lords arī ir biški tumša). Aiz cut fragmentiņš no "The First Heretic" papildinošajiem dokumentiem:

***

False Angels

I remember the Day of Judgement.

Can you imagine looking up and seeing the stars fall from the sky? Can you imagine the heavens themselves raining fire upon the world below?

You say you can picture it. I don’t believe you. I’m not speaking of war. I’m not speaking of promethium’s stinging oil-scent, or the burning chemical reek of flames born from missile fire. Forget battle’s crude pains and the sensory assault of orbital bombardment. I am not speaking of mundane savagery – the incendiary ills men inflict upon other men. I speak of judgement. Divine judgement.

The wrath of a god who looks upon the works of an entire world, and what he sees turns his heart sour. In his disgust, he sends flights of angels to deliver damnation. In his rage, he seeds the skies with fire and rains destruction upon the upturned faces of six billion worshippers.

Now tell me again. Tell me again that you can imagine seeing the stars fall from the sky. Tell me you can imagine heaven weeping fire upon the land below, and a city burning so bright that all sight is scorched from your eyes as you watch it die.

The Day of Judgement stole my eyes, but I can still illuminate you. I remember it all, and why wouldn’t I? It was the last thing I ever saw.

They came to us in skyborne vultures of blue iron and white fire.

And they called themselves the XIII Legion. The Warrior-Kings of Ultramar.

We did not use those names. As they marched us from our homes, as they butchered those who dared to fight back, and as they poured divine annihilation upon everything we had built...

We called them false angels.

You came to me asking how my faith survived the Day of Judgement. I will tell you a secret. When the stars fell, when the seas boiled and the earth burned, my faith didn’t die. That is when I began to believe.

God was real, and he hated us.

–Excerpted from ‘The Pilgrimage’, by Cyrene Valantion