[...] man galīgi nav saprotams, kādēļ cilvēki, kuri citās sfērās uzskata sevi par individuālisma un brīvības aizstāvjiem, pēkšņi ir metušies mācīt Repši par to, kā viņam vajadzētu ģērbties. Es šeit nesaukšu uzvārdus, taču man patiesi kļūst mazliet dīvaini ap dūšu, kad ļaudis, kuri ir gatavi ar degsmi uz lūpām iestāties par seksuālo minoritāšu tiesībām vai par sieviešu ordināciju, vistiešākajā veidā jaucas tajā indivīda brīvības sfērā, kuru paši tā aizsargā. Lai ko no tīri estētiskā skatu punkta teiktu par Repšes ādas uzvalku, tomēr tas, ko cilvēks velk mugurā, ir viņa paša darīšana. Savukārt tie, kas to vēlas apšaubīt no „morālā vairākuma” pozīcijām, lielos vilcienos tomēr nonāk tajā pašā konservatoru nometnē, kurā pie mums jau stāv kaku metēji no LPP elektorāta aprindām. Mēs, protams, varam iekārtot sabiedrības dzīvi pēc ļoti dažādiem principiem. Taču indivīda brīvība ir indivīda brīvība, un to nevar paņemt „bufetes veidā”, pa daļām – redz, es te tā aizstāvu geju līdztiesību un sieviešu ordināciju, bet vienlaikus uzskatu par iespējamu galēji konservatīvi moralizēt par citu cilvēku apģērba izvēli.