- 29.9.06 12:27
-
Ir man viens apsvērums prātā par tiem cīnītājiem pret homoseksuālismu. Zināms, ka lielu viņu cīņas daļu sastāda cīņa pret "homoseksuālisma propagandu" un cīņa pret visādu "izvirtību".
Lieta tāda, aptaujājot dažus savus brīvāk domājošus paziņas un draugus (arī savu tēvu, to skaitā), iezīmējās tāda bilde, ka viņi ir strikti heteroseksuāļi, un nekāda propaganda šos (mani ieskaitot) no ceļa novirzīt nevar. Runājot par izvirtību, šķiet neviens neizteica striktu nostāju pret anālo seksu ar sievieti.
Tad lūk, es secinu, ka cilvēki, kas varētu ietekmēties no homoseksuālisma propagandas, ir latentie homoseksuāļi, kas:
a) baidās ka viņu daba nāks gaismā;
b) jūtas ļoti apkaunoti;
c) izjūt naidu pret sevi, un projicē to uz redzamākiem geju pārstāvjiem.
Velkot loģikas ķēdīti tālāk, varētu nodomāt ka V. Birze un K. Kaupe paši ir būtībā latenti homoseksuālisti. Apskatot K. Kaupes bildi, es secinu, ka tiešām, zināms sievišķīgs izskats viņam piemīt. Diemžēl ar šiem biedriem es pats neesmu sastapies dzīvē (arī tāpēc ka man ir diezgan noslēgts dzīvesveids), un īstenībā spriest nevaru. Es tikai izsaku hipotēzi, kāpēc tieši viņi jūtas apdraudēti.
Pret-propagandas lauciņā var minēt tādu pieņēmumu, ka bērna psihei formējoties un iestājoties seksuālo meklējumu laikam, patiešām var rasties interese par homoseksuāliem kontaktiem, un svaru kausi nosvērties par labu drauga dirsā pišanai, nevis draudzenes. Skatoties Wikipediā, neredzēju zinātnieku konkrētu viedokli par to, vai homoseksuālisms ir iedzimts, vai dzīves laikā iegūts. Šī lieta nav pētīta, un rezultāti nav skaidri. Īsāk sakot, ir zināms, ka homīši eksistē, bet iemesls, kāpēc, nav skaidrs. (Bija minēta, starp citu, tāda korelācija, ka statistiski nozīmīgai geju populācijas daļai, ir bijis ļoti bargs, stingrs tēvs.)