22. Aprīlis 2023

• 2023.04.22, 15:34
• Pirmo reizi pa desmit gadiem, biju Berlīnes botāniskajā dārzā. Jāteic - neveiksmīgi. Jo ļoti daudzi celiņi ir slēgti, daudzas parka daļas norobežotas. (It īpaši žēl par to ka Ķīnas/Japānas daļa nav pieejama.) Iespaidīgi kaktusi. Kaktusi ļoti patika.
  
  Interesanti ka vāciešiem ir savs vārds dārza labirintam: Irrgarten. Man patīk šis vārds. Un no marketinga skatu punkta, būtu daudz interesantāk, ja dendroloģiskais parks pārsauktos par dendroneloģisko parku.
  
  ***
  
  Pārdomas par rasismu.
  
  Skatoties uz izsmēķu klātajām ietvēm, pieturām un takām, gribas bļaut: "smēķētāji ir cūkas!". Bet tā nav visa patiesība: ne visi smēķētāji ir cūkas, un vai cilvēks ir cūka nav tieši saistīts ar to vai viņš smēķē, vai nē. Ir daļa cilvēces, kas ir cūkas. Būtu forši noskaidrot, kas un kā. Kas ir tie cilvēki - cūkas. Bet tas nav saistīts ar rasi, tautību, smēķēšanu, līdzjušanu futbolam, alus dzeršanu, narkotikām vai bomžošanu. Ir tikai tādi cūciskuma aisberga redzamākie paveidi: smēķējošam cilvēkam ir daudz lielāka iespēja redzami cūkoties: atliek tikai izsmēķi izlaist no pirkstiem, un paliek cūkas pēdas.
  
  Bet smēķēšana pati par sevi nav pat pazīme. Pazīme ir atkritumu atstāšana aiz sevis, un visāda citādu veidu vides aizcūkošana. Bet būtu forši izpētīt, kas tas īsti ir? Vai ir kāds veids kā var noteikt, vai cilvēks ir cūka. Jeb, vai ir kāda fiziska, vai garīga pazīme, vai pazīmju kopums, kas viennozīmgi nosaka: šis cilvēks ir ar cūkas dabu.
  
• 6 rakstair doma