8. Jūnijs 2022

• 2022.06.08, 10:08
• Minimālajai algai būtu jāataino enerģijas budžets. Vācijā tikko pieņēma minimālās algas likmi €12 stundā. (Ja skaita 170 darba stundas mēnesī = alga €2040 mēnesī). Latvijā - €500 mēnesī).
  
  Bet cipari eiro īstenībā neko daudz neizsaka par pirktspēju: tāpēc arī tas nejēdzīgais process ar cīņu par minimālās algas "celšanu" ik pēc dažie gadiem. Minimālās algas ciparam īstenībā būtu jāizriet no tā, cik daudz enerģijas cilvēks var nopirkt.
  
  Piemēram, ja minimālā alga šogad ir 2000 eiro, bet benzīns maksā 2 eiro litrā, cilvēks mēnesī var nopirkt 1000 litrus benzīna.
  Vai, piemēram, ja minimālā alga ir 2040 eiro, bet elektrība Vācijā maksā €0.3234 par kWh - cilvēks var nopirkt 6307.9 kilovatstundas elektroenerģijas.
  
  Latvijā elektrības cenu tā uzreiz neatradu (un arī Vācijā cena patērētājam ir tuvāk 37 centiem nekā kaut kam citam), nu tad pieņemsim par cenu €0.1886. Tātad, cilvēks ar €500 algu mēnesī varētu nopirkt 2651 kWh elektroenerģijas.
  
  Un, ja enerģijas cena ceļas, tad arī minimālā automātiski jāpiemēro: cilvēkam, lai dzīvotu, ir nepieciešams pārvaldīt noteiktu enerģijas budžetu. Jo enerģija savā būtībā izsaka visu: ir pārtika, ir transports, ir citu cilvēku pakalpojumi, ir apkure, ir atkritumu pārvaldīšana, ir ūdens un kanalizācija.
  
  Lai precīzāk balansētu ar enerģijas cenu svārstībām svērtajā budžetā varētu ierēķināt arī kādu dabas gāzes daļu, vai dīzeļa daļu, vai akmeņogļu vai mazuta daļu, bet es neesmu uz fosilajiem kurināmajiem kritis. Būtībā pietiktu, ja izteiktu minimālās algas kā elektrības kWh budžetu un par fosilajiem kurināmiem aizmirst. Bet ja enerģijas cenas paceļas, tad automātiski minimālās algas naudiskā izteiksme tiek pārrēķināta.
  
• 10 rakstair doma