29. Novembris 2016

• 2016.11.29, 19:42
• Noskatījos pirms kāda laika Ghost in the Shell (1995) pirmo, un vēl nesen: Patlabor 2 (1993). Abiem režisors Mamoru Oshii, un mūziku komponējis Kenji Kawai. Var labi redzēt, ka Patlabor bija tāds atspēriena punkts, treniņš priekš tā meistarstiķa kas ir GitS.
  
  Savukārt GitS skatoties, ļoti svarīgi ir tas, ka filmā, pirmkārt, ir daudz fragmentu kas ir tīri noskaņai, ne sižetu uz priekšu bīdoši. Tāpēc filma ir lēna, ar sirdi. Otrais, daudzas lietas netiek izskaidrotas, tāpēc filma jūtas kā ļoti liela stāsta maza daļiņa, un tāpēc ir interesanti (līdzīgi, varētu teikt, kā LotR grāmatas pret visu Silmarils kosmosu). Citas filmas cenšas visu izskaidrot un parādīt, neatstāt ne mazāko šaubu vai neskaidrību. Rezultāts paliek plakans, bez mīklas un intrigas.
  
  Bez tam, jāpašņukst ka tā vairs nezīmē. Multenes cenšas saražot vairāk, prastāk, ātrāk, lētāk. Vairs neiegulda (un nekad(?) neieguldīs) to darbu kā toreiz.
  
• 0 rakstair doma