|
Jul. 25th, 2018|12:08 pm |
Tas tomēr ir tik lieliski, ka pasaulē pastāv Jiržikbārs, un vēl lieliskāk tas, ka Jiržikbārā reizēm tomēr strādā Jiržiks. Jo tad tur var ievelties krietni pēc pusnakts, visādi parunāt par Svarīgo, dalīties iespaidos par Nymburku un citām čehu mazpilsētām, kvalitatīvi paņirgāties par apkārt notiekošo, un jau atkal norakstīt ideju aiziet gulēt laicīgi. Un ja vēl sagadās, ka Prāgās atrodas visādi brīnišķīgi un omu ļoti uzlabojoši cibiņi, uzvārdus te nesauksim, ar pirkstiem nerādīsim – vispār priecīgi uzreiz, gribas, lai tas nekad nebeidzas.
Bet neko, šodien nopūtīsies, saņemsies un jau atkal kāps vilcienā uz Bratislavu. Pāris nedēļas atpakaļ atvadījos no jaukās Da Vinči barčika zajas ar tekstu, ka, nu, gan jau pēc kāda gada vāaaarbūt atkal parādīšos tajā viņu dievu pamestajā pilsētā, nu ko, izrādās, ka muļķības sarunāju, dzīve asprātīgi ievieš plānos savas korekcijas. |
|