|
Apr. 11th, 2016|08:35 pm |
Es ko gribēju pateikt.
Cilvēki, kas mani pazīst, gan jau būs ievērojuši manu pacifistisko dabu. To, ka manā skatījumā 99 % konfliktu nekāda veida vardarbība nav risinājums. To, ka, manuprāt, fiziska ietekmēšana nav attaisnojama teju nekādos apstākļos.
Bet brīdī, kad piepeši pie apvāršņa parādās kaut kāds pārgudrs Mākslinieks ar 250 pašapziņas punktiem 100 ballu skalā, kurš no saviem augstumiem nevērīgā tonī dod pamācošas norādes plebejiem pie viņa kājām, lai gan viņam pašam nav vispār ne mazākā priekšstata par to, kā īsti darbojas lietas, par kurām viņš viedi sniedz savas neaizstājamās norādes...
...tajā brīdī gribas šo gara un jaunrades zvaigzni pagrābt pie rīkles un pizģīt, pizģīt, pizģīt, pizģīt, pizģīt, pizģīt, pizģīt, pizģīt, pizģīt, līdz viņa burkānu sulas, bļaģ, aizlietajās acīs parādās kaut kāda sasaiste ar realitāti.
Atvainojiet, izlauzās.
Eju atpakaļ gavēt, over and out. |
|