|
Nov. 12th, 2014|07:26 pm |
PSC kaut kāds.
Nē nu ko, nu nāku es mierīgi no bodes, ausīs Šineida dungo, ārā pavasaris, priecīgi aizpīpēju, un piepeši jūtu, ka kaut kas nav riktīgi. Ka ir tāda sajūta, ka drusku tirpst kāja. Labā, ja būsim precīzi. Aizmugurē, tur, pie ceļa. Un pēc neliela mirklīša arī kreisā. Un es tāds WTF!?, un piemetu galvā, cik man vēl atlicis dzīvot, nu un nerimstas, tu saproti? Kaut kādā brīdī pat parādās sajūta, ka nevis tirpst, bet kaut kas tek, bet nu kas ellē tur var tecēt, ja mani kāds būtu nodevīgi sadūris ar dunci mugurā, es taču būtu pamanījis, ne tā?
Atskatos, neko nemana. Apstājos, cerībā, ka pāries, nē, nepāriet. Apskatos rūpīgāk.
Bļeaķ.
Krējums. Uz zemes krējums, uz biksēm krējums, uz jakas krējums, visa soma krējumā, bļaģ, saldajā, 12procentīgajā, dzeltenais ķubiks pa 16 kronām tas kurš. Cepumi krējumā, sēnes krējumā, kafija krējumā, kartupeļi, bļaģ, visi krējumā, nē nu a ko, nu stāvēju, pīpēju, gaidīju, kamēr iztecēs viss, gāju mājās. Mazgāt bikses, jaku, somu, kartupeļus, sēnes, kaut viņš trīskārt nelabs tas krējums, es tač' vēl bodē paspēju padomāt, ka jātaisa varbūt boloņas mērce.
Neko, ēdīs picērijā. |
|