|
Apr. 23rd, 2014|12:52 pm |
Nu vobšem, kā jau ierasts pie trešdienas, ieveļos es FN Motol traumu nodaļā, dakter's nekur nav redzams, toties māsiņa apsēdina, uz mirkli aizgriežas, tak kad pagriežas atpakaļ, viņas sejā ir aizdomīgs smaids, bet rokā — kārtīgs tāds elektriskais ripzāģis.
Gribēju sākt protestēt par kaut kādu acīmredzamu kļūdu komunikācijā, ka gluži amputācija man nebija nozīmēta, lūdzu pārbaudiet, vai tas jums ir tiešām manējais papīrītis, bet pirms paspēju vispār ko iebilst — sahujārīja to nolāpīto ģipša gabalu strēmelēs un atbrīvoja mani no pusotru mēnesi ilgušajām ciešanām. Srsly, jūtos kā sliņķis no episkā tv klipa, ziemassvētki, protams, ir biežāk, bet atgūt otru roku — nesalīdzināmi kļovāk.
P.S. Nē nu tas, ka pirms kustināšanas vingrinājumiem ir jāiešauj mazliet sīvais, tas nu tagad ir pilnīgi skaidrs. Problēma tikai, kā šis plāns ies kopā ar "vingrinājumus izpildīt 3-5 reizes dienā". |
|