|
Sep. 4th, 2013|03:55 pm |
Kvartālu no mums civilizācija, principā, beidzās, tur sākās jauks un glīšs labības lauks. Bet tad atnāca Attīstītāji un izlēma tur attīstīt dažas dzīvojamās daudzstāvenes.
Nu labi, lai tā būtu, ne jau mums viņas skatu aizsedz. Piecietīsim.
Tad viņi izdomāja, ka ja jau reiz sākts — varētu pagarināt tramvaja līniju caur vienu pagaidām vēl klusu un omulīgu miestiņu līdz nākamajam tādam pašam.
Labi, lai būvē tās savas sliedes, ne jau mums tajos miestiņos jādzīvo. Piecietīsim.
Bet jēziņ, tagad dēļ tām nolāpītajām jaunceltnēm tiek pārrakta iela tepat lejā, jo viņiem, redz, ūdentiņa vajagot pievilkt. Tā lai uzreiz no krāna tek, neprotas senču tikumiņa caur rīta rasu līdz akai ar spannīti aiziet.
Un atkal zāģē asfaltu, rok, urbj kaut ko, jēziņ, nu kad tas vienreiz beigsies?
Un vispār es ļoti, ļoti ienīstu šo dienu, ja dienai varētu iespert, es iespertu. Vai iespļautu, nezinu, kas dienām šķiet aizvainojošāks. |
|