|
[Jun. 16th, 2013|09:03 pm] |
Un tad vēl dzīvē gadās tā, ka lasi grāmatiņu, ko esi ievācis kā trilleri laika nosišanai, bet tā izrādās samērā skarba attiecību drāma, bet tu nesapīksti un nemet malā, jo principā tā ir gauži cilvēcīga un patiesīga cilvēku un attiecību vērošana, bet tad kaut kur ap vidu piepeši ir tāds "bļeaķ, wait, WUT!?!?", acis kā apakštases un parādās sajūta, ka rītdienas darbadiena nebūs pārāk izdevusies. |
|
|
Comments: |
Es reiz pēc ieteikuma (no pieauguša cilvēka) sāku lasīt Krēslu. Teica, wow, tur emocijas, tur cilvēku izzināt un tā. Tiku līdz sadaļai kur piemin vampīrus un aš vārds vārdā noteicu kā tu te izteicies. Ātri izdzēsu grāmātu un nosolījos par notikušo nekad skaļi nerunāt :)
Oi, nē nē, es laikam mirkļa emocijās neprecīzi izteicos, tur vienkārši piepeši ieviesās tik afigennijs notikumu pavērsiens, ka až aizrijos, literatūra riktīgi gud.
Jā, es tā sapratu. Tik atcerējos, ka reakcija man bija līdzīga, tikai pretējā virzienā :)
Hehe, jā, ticu, ka vārdu izvēlei vajadzētu sanākt stipri līdzīgai | |