|
Mar. 28th, 2012|11:07 pm |
'Ot, saproties, vakar likās, ka sūdīga un kaitinoša diena. Likās, ka nokillošu nervu sistēmas tāskus ar kārtīgu šļuku Jana Behera patentētās ugunsdziras, iešu gulēt, un modīšos jaunā, skaistā rītā.
Sučkai dabasmātei, protams, bija citi plāni. Jātaisa, redziet, spamletters, a spamlettera vienā pusē sēž Māksla, visa no sevis tāda Māksla, kurai šķiet, ka manas 2x mēnesī vokalizētās iebildes, ka "teksts uz attēla — tas šajā žanrā nav košers" un "vispār ar bildītēm saudzīgi, nav obligāti teikts, ka saņēmējs viņas redzēs" ir personīgi untumi un nemotivēts naids pret visu skaisto. Jo Māksla. A spamlettera otrā pusē sēž izsūtītāju kantoris ar samērā drastiskiem noteikumiem, t.sk. attiecībā uz kopējo sūtījuma svaru.
Un Māksla, protams, ir uzradījusi daili, atrādījusi klientam, klients sajūsmā sasitis plaukstiņas, Māksla savu darbu ir padarījusi un var iet graciozi ievietot savu graciozo pirkstiņu savā graciozajā deguntiņā.
Izsūtītāji, savukārt, paziņo, ka šo kreatīva lidojumu viņi ir kapā redzējuši, bildēm jāiekļaujas tik-un-tik kilobaitos, overheads maksās miljons latus. Tāda kārtība.
Klients uzskata, ka viņam nekādi overheadi nav jāapmaksā, kā arī acu priekšā tur ārkārtīgi skaisto un spožo spamletera vizualizāciju un savos slapjajos sapņos skata, kā klienti, ieraugot ārpasaulīgo daili, rindām vien virknējas pie viņa bodītes durvīm, katrs nervozi žņaudzot rokā 500 latu banknoti un cerot, ka vismaz kaut ko no vilinošā klāsta pagūs iegādāties.
Un tad vienā kaktiņā esmu, bļaķ, es, kuram Māksla jāiespiež Limitā. "Tās bildītes būs samērā sliktas," saku. "Nu jā," saka pasūtītājs, "saprotam".
Pēc pusdienas kilobaitu medībām pasūtītājam parādās jautājums: a kāpēc bildes sliktas?
Vajag labākas! Vajag smukāk! Klients apstiprināja tā, ka smuki! Un skaties, tur ir bildīte ar lakstu podā, kāpēc tas pods ir ZAĻŠ?? Tas pods bija PELĒKS, kāpēc tev viņš ir ZAĻŠ!?
Un pareizi jau runā, protams, jo piekritīsiet, ir jābūt, bļaķ, pilnīgi alternatīvi apdāvinātam, lai gribētu pirkt lakstu zaļā podā. Vai vispār ietu uz veikalu, kas uzdrīkstas lakstu zaļā podā piedāvāt. Srsly, nesmīdiniet manas čībiņas. Zaļš puķupods, ahujeķ, ko tādu tak nevar cilvēkiem rādīt. |
|