|
Feb. 15th, 2012|09:24 pm |
Jāsecina, ka šī diena būtu izvērtusies daudz, daudz saturīgāka, jēgpilnāka un produktīvāka, ja es vispār nebūtu izlīdis no segas apakšas. Tupa gulēt, urbināt degunu, skatīties laptopā serčikus, graužot Oreo's* - tas varbūt nav inteliģenti pavadīta laika etalons, bet tas noteikti būtu mazāk kaitinoši un tāda pati nulle rezultativitātes skalā.
* Tas ir murgs kaut kāds, biedri, es nezinu, ar kādām narkotiskajām vielām viltīgie žīdmasoni pilda šitentos konditorejas izstrādājumus, lai paverdzinātu un zombētu pasauli, bet varu nekaunoties piecelties kājās un atzīt, ka esmu kļuvis par atkarīgo. Pēdējā laikā bez nodevīgās zilās kārbiņas nav iedomājams neviena dienas nogale. Kad no tās tiek izmakarēta pēdējā četrcepumu paciņa, gaisotne mājās kļūt saspringta, sarunas noklust, smaidi no sejām pazūd. Brīdī, kad klātesošie saprot - šis ir pēdējais cepumiņš, - skatieni kļūst ļauni un asinskāri, koncentrēti, kustības mērķtiecīgas. Līdz klajai vardarbībai vēl nav aizgājis, bet jūtu, ka nav tālu. Šodien neiegādājos. Lai dievi stāv mums klāt, es nezinu, kā pārdzīvosim vakaru. Ieklīdu sportsbārā, renderēju drosmei pivcīšus, gatavojos ļaunākajam. |
|