|
Apr. 26th, 2011|03:15 pm |
Čo, tā kā iestājies Piespiedu Pusdienas Pārtraukums - pastāstīšu, kāpēc es tagad, šķiet, gadu negribēšu nekur kājām staigāt.
Sākās viss piektdien. Saulīte pa zemes virsu, putneļi brēc, laksti zied, pienenes pūkojas, nesēdēsim taču mājās. Tāpēc ar Pagaidu Dzīvesbiedri tiek pieņemts lēmums aizstaigāt kājām līdz centram.
Pasākums sākās samērā eleganti, mēs apmaldījāmies mežā. Toties izrādījās, ka kaut kādā meža pašā vidū ir asprātīgi novietoti kapi un baznīciņa, a aiz baznīciņas - omulīgi beņķīši ar Skatu. Šitādu:
Vobšem, pirmās saguruma pazīmes parādījās jau brīdī, kad beidzot tikām līdz upei. Bet plančiks ir plančiks, nācās iet līdz uzvarošai vecpilsētai un saļimt krogā ar pilsētas slinkāko krogusmeitu.
Vai tas atturēja mājupceļā iet kājām līdz pat Smihovas stacijai? Protams nē.
Sestdien ēterā uzzīmējās pilsoņi cibiņi, kam, vārds pa vārdam, neapdomīgi biju sasolījis ekskursiju pa pilsētu. Nācās pastaigāties līdz pat bateriju izsīkumam un saļimšanai krogā, kurā izdzērām pēdējo alu. Vai tas atturēja mājupceļā iet kājām līdz pat Andel? Protams nē.
Nākamā diena nāca ar apjausmu, ka jāiet laukā pastaigāt. Un vienkārša pārvietošanās pa kaut kādiem ierastiem maršrutiem, protams, ir lūzeru metode, arī Pagaidu Dzīvesbiedre neko nebija mācījusies no piektdienas kļūdām, rezultātā devāmies uz Holyně, tur pa mežiem, ha, kā gan savādāk, aplūkot Sarkano Lauzni (Červeny lom, nu a kā savādāk nodēvēt - ta?), da i loģiski, ka nonākot ielejā - ir jāiet līdz pat Hlubočepiem, neba nu tak mājās tagad dosies.
Sarkanais lauznis, btw, kaut kā galīgi nav tik kruts, kā bija atmiņā palicis. Toties tur var cept gaļu. Nu vai lasīt akmentiņus, kam jau šādas noslieces.
 
Nu re, nonākot Hlubočepu krogā parādījās sajūta, ka kājas nokritīs pašas. Ja nē - noņemšu, lai netraucē. Enerģijas pietika tikai tik, cik ar zināmu piepūli kustināt alus kausu pa taisnu trajektoriju starp galvu un galdu.
Vai ar to pietika? Nē, protams, jo ar tramvaju mājās brauc tikai mīkstie. Īstenie uzvarētāji kāpj ar kājām.
Labi, ka vakar lietus lija, lūk, ko es varu pateikt. |
|
