|
Jan. 23rd, 2011|03:51 pm |
Vēl stundiņa miera un klusuma. Un tad mūsu uomulīgo, kluso miteklīti apsēdīs padsmits koristu. Welcome to hell.
Sāku domāt, ka kazi vajadzēja tomēr izmantot Dacītes piedāvājumu braukt pie viņas šito visu klusi, mierīgi pārlaist.
Dzīvesbiedre kaut kādā aptrakuma lēkmē rosās pa virtuvi, gatavojot Tradicionālos Latviešu Ēdienus.
— Nezinu, kā tas garšos, bet principā taču vienalga. Senie latvieši tā ēda, viss.
— Pareizi, lai redz, kā mūsu tauta cietusi. |
|