| Ať žije internet |
Sep. 19th, 2010|10:37 am |
Voodoo un šaitans tas vietējais telekoms, nekā savādāk.
Pieceļos te, vārdsakot, nieka piecas stundiņas pačučējis (jo vakar, protams, pa visādiem lieliem godiem bija jāsvinas), vobšem velku no tualetes bačoka sīvā pudelīti vāru kafiju un ar interesi gaidu Kabeļu un Dzelžu Guru, kurš varētu atgriezt ceturtdien iznīkušos tīmekļu sakarus.
Un te piepeši, až salēcos, zvana telefons, tas kuram ne draņķa nebūtu jāstrādā, a tur pretī tāda jestra balss stādās priekšā kā čuvaks no O2 Telefonica, guten morgen, cerams, ka nepamodinājām, uzmetiet aci, visam vajadzētu darboties. Iečolu kaktiņā un toč, modemam visas lampiņas jestri migājas, biti virknējas baitos, visaptverošs urā. Pa ceļam, ko domājies, esot šim ienācis prātā ieskatīties [termins, ko es, visticamāk, arī latviski nesaprastu], vārdsakot salabojis, atvainojiet, piedodiet, lai jums jauka diena.
Taču daba mīl līdzsvaru, kā jau mēs zinām. Izgāju uz balkona aiz priekiem uzpīpēt, a tur gar māju šļūcošais X12 autobuss liek saprast, ka sakaru līnija ir kārtībā, tak tagad uz šejieni neiet tramvajs! |
|