| Aj, tāpat vien |
Aug. 19th, 2009|04:35 pm |
Līksmoju ikreiz, kad ieraugu šitentādu trešklasnieku pizģuku, kurš viss no sevis reperis no galvas līdz papēžiem, ij vēl pārvietojas raksturīgajā "gribu skeleta defektus" gaitā.
Uzreiz gara acīm skatu, kā pēc skolas jamie savācas parciņā, klasesbiedri un sētas vienaudži, kādu brītiņu klusējot čillo. Tad ierodas Jiržiks ar boomboxu, iedod bītu, un sīkie puņķutapas sāk frīstailot par sūro dzīvi uz ielām, cīņu pret piektklasnieku bandu un to, kā mamma atkal neiedeva 20 kronas limonādei. |
|