| Europe is our playground |
Jun. 28th, 2005|07:58 pm |
Drīkst mani zākāt par kosmopolītisku kangaru, bet es esmu laimīgs par atvērto pasauli.
Priecīgs, ka varu paiet garām 3x30 cilvēku rindām, kurās nezināmu laika periodu pavada amerikāņi, krievi un ņeattapīgi letiņi un 10 sekundēs, novicinot savu ES pilsoņa pasi, nokļūt citā valstī. Nemaz nerunājot par tādām ekstrām kā vīzu pieprasīšana, gaidīšana un saņemšana, utt. Par to, ka var vienkārši izdomāt kaut kur aizlidot, pasūtīt biļetes un tā arī izdarīt. Par to, ka varu pavisam svešā zemē un pilsētā ieslēgt telefonu un nejust nekādu starpību, ja neskaita operatora nosaukumu. Par to, ka varu norēķināties ar naudu, ko nekad rokās neesmu turējis un turpat, telefona ekrānā, sekot līdzi, cik man šīs naudas atlicis. Par to, ka ir valodas, ko vairāk vai mazāk sapratīs visur. Par to, ka vismaz teorētiski es varu apmesties uz dzīvi un darbu kur citur. Kaut uz laiku. Sevis izvēlētu.
Yeppp, kosmopolītisks kangars un Patieso Bāleliņu naidinieks. Ibo vārīšanās savā sulā deģenerē. |
|