|
Oct. 12th, 2008|01:33 pm |
Tikko muļķukastē sanāca novērot pamācošu atgadījumu iz jāšanas sporta, ko netīšām ieslēdzām.
Vei, kārtīgas tādas sacensības, ar barjerām tur, utt, utt, ij viens no beigu gala jātniekiem pie kārtējā lēciena izlidoja no segliem. Nu tur klasiskais sižets, pāris salto, asaras un puņķi pa gaisu, blablabla.
Tak lūk, zirga vienpersoniski pieņēma lēmumu dēļ šāda nebūtiska starpgadījuma no sacensībām neizstāties, bet gan lupīt tālāk kopā ar pārējiem. Jo vairāk, tā kā tas mudaks no muguras bija nopurināts un vairs nedeva dumas komandas, zirga ātri vien nonāca līdergrupā, smuki ņemdams līkumus un barjeras savā nodabā. Un gan jau būtu arī triumfējoši vinnējis, taču atrašanās bara priekšgalā iegrieza — nebija vairs kam sekot un aizplēsa, nabags, kaut kur pavisam projām no trases. |
|