Lācītis numur divi - May 25th, 2014 [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis

[ website | šulcs.lv ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| VZL ]

May 25th, 2014

[May. 25th, 2014|12:49 pm]
[mood |A ko ta tagad...?]

Tā, nu un kas tā tur laukā par huiņu tagad darās, m? Kur ir solītais lietus, vējš, aukstums, kur tas viss ir, ko? Kas tā par kaut kādu pretīgi ideālu vasaru, kurā ne par karstu, ne par vēsu, ne pūš, ne līst, cilvēki mīļie, ir taču svētdiena. Man pastrādāt bija plānots, ja?

(nesaistītās ziņās)

Jūzerneim, ja tu esi izlēmis būvēt savu privāto laimi un finanšu impēriju uz līdzpilsoņu apšmaukšanas pamata, tad lūdzu, lūdzu, izprojektē visu līdz galam un sagatavo plānu B. Iegājām vakar piesaulītē pamalkot pivcīti ar kolosālo irāņzviedru kamerādku kaut kādā apšaubāmā, uz tūrisma industriju orientētā centra dzertuvē, lūk, un tur ōberis izlēma, ka viņam laimei un gandarījumam pietrūkst 32 kronas, es nezinu, var jau būt, ka mēs izskatījāmies pēc pjaniem britiem, bet mēs bijām smaidīgi latvieširāņzviedri, kas ieskatījās rēķinā. Oberis no pirmās sarunas vienkārši nosvīda, no otrās viņam tas vairs neizdevās, bakstam ar pirkstu, mol, čuvak, skaties, koprēķinā ir 15 pivči, reku tālāk uz vienas mūsu lapiņas viss ir smuki, 10 vienības, 280 krōnas, tagad saki, čuvak, a ko nozīmē tā pilnīgi bezsakarīgā summa uz otras lapiņas? Un čuvakam bija iespēja, srsly, viņš taču vienkārši varēja vainīgi pasmaidīt un teikt "oj, es atvainojos, pa steigai nepareizi saskaitīju, piedodiet", un lieta būtu atrisināta, visi būtu priecīgi. Bet nē, saproties, čuvaks jūtas aizskarts līdz sirds dziļumiem, ar lepnu žestu izvelk no maka 50krōnu monētu un nosviež uz galda ar lepnu "še, ņemiet, kapeikpisēji nelaimīgie". Principiāli atstājām atlikušās 18 kronas, jo appisiens bija par 32, jo mums, čuvak, tavu naudu nevajag. Mums arī tās 32 kronas ir pohuj, mēs vienkārši gribējām, lai tu zini, ka mēs zinām, ja.

(nesaistītās ziņās)

Runājot par tautību stereotipiem, izrādījās, ka priekš persiešiem "arābs" ir nievājošs apzīmējums lētam, nekulturālam, nepatīkamam cilvēkam. Nācās secināt, ka ļoti labi zinām, par ko runa, mums arī ir viena tāda tautība ar līdzīgām konotācijām. Nu un iepriekšminētais ōberis arī turpat.

(nesaistītās ziņās)

Epastu subjecti ir paredzēti, lai darītu komunikāciju pārskatāmu un dzīvi — ērtu, vai ne?

Lūk, piemēram: "Re: RE: RE: Pārs.:Re: Pārs.:RE: RE: Pārs.:Re: Pārs.:RE: RE: RE: Pārs.:Re: Reklāmas kampaņa"

Saturs tikpat kaitinošs.

(nesaistītās ziņās)

Visi lesbietes, šī vārda negatīvā nozīmē. Bet tas jau nebija nekāds jaunums. Tak vēl tikai 3 dienas, un mēs i' prōm, mēs i' prōm uz to mōru zemi!

(nesaistītās ziņās)

Toties man ir brīnišķīga dzīvesbiedre, bet viņa teica, ka to nevajag rakstīt, tāpēc nerakstīšu ar.

link1 garāmgājējs|iet garām

Velopiezīme X [May. 25th, 2014|10:08 pm]
[mood |Gut]

Nē nu ko, nu kaut kad jau tas bija jāizdara. Trīcošu sirdi nostiepu lejā veļiku, brīdi baidījos uzkāpt, jo ja nu jāsecina, ka nē, nekas te nesanāks, noliekam vēl uz mēnesi, piemēram.

Bažas izrādījās nepamatotas, roka sāka protestēt tikai pie kāda 35. kilometra, bet arī tas nebija līdz galam svarīgi, pret to brīdi es jau biju paspējis noskādēt otru. Nē, nē, šoreiz nelauzu, ir taču vēl visādas aizraujošas metodes.

Es jau sākumā jutu ko tādu nākam, jo braucot caur ieleju štukoju, ka gribu hidrauliskās bremzes. Tagad. Tūlīt. Pēc tam vairs nebūs tik svarīgi. Jo kārtīgi sabremzēties lejupceļā — tā joprojām ir problēma, spēciņa trūkst, tāpēc arī minos lēni un prātīgi. Nu re, un ir, vobšem, tāda dīvaina vieta, kā Černošices dzelzceļa tilts, uz kuru ved šaurs celiņš apmēram 45 grādu, nopietni, es te nepārspīlēju, leņķī. Cilvēki abos galos parasti pieklājīgi pagaida, kamēr pretī braucošais uzbrauc/nobrauc, tas nav ne ilgi un sarežģīti, nu i es arī palaižu pāris atpūtniekus un ripinos lejā.

A tur kaut kāda govs slikti audzināta lēdija, kura sava ilgā mūža laikā uzēdusi 200 kilogramus un izskatās pēc tvaikoņa, mierīgi nogriež no tilta un nu tik kāps augšup, nē nu nopietni, tā dura aizņēma 2/3 ceļa, pa labi akmens siena, pa kreisi margas, nu viņa ko, domāja, ka pāris soļu laikā notievēs, vai es piepeši pacelšos gaisā un apbraukšu viņu pa augšu? Nu jā, spiežu kloķus, saprotu, ka bremzēšanas ceļš šajā situācijā beigsies kaut kur vispār tilta otrā pusē un šas tūlīt mēs te noliesim visu apkārtni ar svešiem taukiem, nekas neatlika, bremzējos ar sānu pret sienu, rezultātā atstājot uz tās daļu rūpīgi audzētās epidermas.

Kā jums šķiet, kādu vārdu viņa lietoja: "paldies" vai "atvainojiet"? Aha, pareizi, neko, vispār neko, elsdama kā astmatisks buldogs turpināja savu majestātisko kāpienu.

Bet štrunts par šo epizodi. Jo laime un labsajūta, un pofig par visu, palamājos burtiski pāris minūtes un tālāk atkal minos viss līksmi sārtvaidzīgs.

Proletārieša instagrams )

Noguru gan kā ruksis, sasodīts, tā nav godīgi.
link3 garāmgājēji|iet garām

navigation
[ viewing | May 25th, 2014 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]