| |
[Oct. 21st, 2011|07:56 pm] |
| [ | mood |
| | Postapokaliptisks | ] |
Uz mirkli salikās, ka pasaules gals patiesi ir iestājies, un elle izskatās tieši tā, no kā es visvairāk baidījos: pēc šīs pašas nolāpītās pasaules, tikai ar papildus ekstru - neciešami saldām sieviešu smaržām līdz šim ierastās atmosfēras vietā.
Pavēru balkona durvis, perfjūma vilnis gandrīz iemeta atpakaļ istabā. Tie, kas mani redzējuši, piekritīs, ka par pūciņu nenodēvēt, tad nu iztēlojieties arōma jaudu, šķita, ka kaimiņu dzīvoklī eksplodējusi pagrīdes parfimērijas fabrika. Dodos ārā no dzīvokļa, un uz mirkli padomāju, ka varbūt tomēr labāk ieslēgties istabā, aizdrīvēt durvis un logus un mēģināt pārdzīvot apokalipsi, jo trepjtelpā tāds pats neredzams, taču strauji indējošs mākonis.
Tikai izejot no mājas pārliecinājos, ka Ļaunākais nav noticis, mēs visi vēl esam dzīvi un, iespējams, kādu mirkli dzīvosim. Vēl kādu nedēļu gribētos, ziniet. |
|
|