| |
[Jul. 27th, 2011|01:40 am] |
| [ | mood |
| | Miegaina ņipaņatka | ] |
| [ | music |
| | - | ] |
Pērkot tramvajbiļetes, atradu automātā 50 kronu monētiņu. Gandrīz pusotrs lats, starp citu, ja?
A bomzis, kas turpat blakus uz beņķīša strēba lētos vīnus — pats vainīgs, ka noslinkoja un aparātā neieskatījās, lūk, ko es varu pateikt.
Vēl kaut ko ārkārtīgi svarīgu gribējās pierakstīt, bet aizmirsās. Ā, jā, laikam par to, ka pirms kādas nedēļas šķita varen aizraujoša padarīšana — mīties ar veļikiem cauri ielejai pilnīgā piķa tumsā un sekojot tikai tam, ko šo transportlīdzekļu gaismiņas spēj atrādīt. Ha ha, iesācēju izklaides, kā tas noskaidrojās pirms pāris dienām. Daudz jestrāks ir brauciens pa pilnīgi tumšu šoseju, kad gaismiņa ir nupat pieejama vairs tikai vienam veļikam. Sēdi astē, skaties ceļu ~5 metrus uz priekšu un rūpīgi atkārto priekšā braucošā trajektoriju, īpaši neiedziļinoties, vai tiek apbraukta bedre, vai vienkārši aizskatījās zvaigznēs, aizsapņojās un tāpēc loku caur brauktuves vidu izmeta.
Starp citu, iebraucot pilsētā — arī tā lampiņa nomira. |
|
|
| |
[Jul. 27th, 2011|09:42 pm] |
| [ | mood |
| | Skaitās labi atpūties, sanāk | ] |
Es nezinu, protams, kā smalki ļaudis sevi izklaidē šajā trešdienas vakarā, bet kultūras programma sanāca sekojoša: ar pirmajām lietus lāsēm (tūlīt tak pāries!) apseglot metāla bērīšus, nobraukt ielejā, kādu stundu pastāvēt zem koka (kaut kad taču pāries!), secināt, ka slapjākiem kļūt vairs nav iespējams, braukt atpakaļ mājās.
Trip distance 8.62 km, būtu labāk gājuši smilškastē spēlēties.
Toties organisms šādos apstākļos ir spējīgs uz negaidītiem trikiem — Rasb, vari ķert pēc korvalola! — uzmināmies tajā (aha, tajā) nolāpītajā kalnā pat neapstājoties. Pats šokā. |
|
|