| |
[Dec. 23rd, 2010|02:23 am] |
| [ | mood |
| | Zlatopramen | ] |
| [ | music |
| | Archive / Fuck You | ] |
Ibaķ, kas par miglu laukā, OK, piemājas lukturi vēl var skaidri redzēt, tālākos tā miglaini, pretējo māju neredz vispār. Freaky shit.
Narkašu, kabatzagļu un tūristu getto, tautā mīļi dēvēts par Vāclava laukumu, tik feini izdekorēts uz svētkiem, ka pat es, rūdīts ciniķis, kā pasakā sajutos. Pat nekādu bezgaumības pazīmju, ar ko šitentie Baltie un Klusie allaž asociējas, fšoke.
Gaidot metro, intereses pēc, iemetu aci trafika izmaiņās uz zēsvētkiem. Pizģec, dāmas un kungi, Klusajā un Svētsvinīgajā vakarā metro reizi 15 minūtēs (!), tramvajs reizi pusstundā (!!). Un tas pie konteksta, ka teju puse vecpilsētas krogu, according to iDnes.cz, šogad sapratuši, ka nebūt ne visus aizrauj svinīga pasēdēšana pie eglītes teļika un būšot availabli normālā režīmā. Laikam tomēr nāksies rīt uztankot pārtikas un dzērienu krājumus un kaut kā to lietu pārlaist. Lai gan no otras puses...
Ā, un literārais opuss Millenium pagaidām feins tāds, vismaz pirmais simts lappušu. Kāreiz tas, ko dakteris parakstījis.
Tā kaut kā. Jāmet pie miera, jau tagad jūtu, ka pacientiem rīt saasinājums būs, mol ja līdz zēsvētkiem nepaspējam, tad viss, cauri, dzīvei nav jēgas un bankrats, aga! |
|
|
| Bļaģ. |
[Dec. 23rd, 2010|03:12 pm] |
Es zinu, es pilnīgi nešaubos, ka eksistē kaut kāda Slepenā Mārketinga Darboņu Loža (turpmāk tekstā SMDL). Es pilnīgi gara acīm redzu, kā viņi savācas uz ikmēneša sapulci kaut kādā drūmā kapličā vai, iespējams, no biedru naudas celtā ložas namā, kur viss dekorēts ar pentagramām, svecēm un kauliem. Kā ložas vadonis (balsošanā tiek ievēlēts vistupākais ložas dalībnieks) nostājas pie kanceles un saka uzrunu.
"Brāļi un māsas!", saka vadonis, "brāļi un māsas, tas laiks atkal ir pienācis. Nežēlosim savus spēkus, būsim saliedēti un stipri. Atliksim visus savus steidzamos darbus uz iespējami vēlāku laiku. Lai arī tas prasīs enerģiju, darīsim visu, kaut nakti negulēsim, lai izdomātu labojumus un uzlabojumus jau izdarītajā, taču arī tos pataupīsim pēdējam brīdim. Nebīsimies no iespējamas deadlainu kavēšanas, mēs taču visi zinām, ka tos nokavējot nevienam nekas nenotiks. Mainīsim, labosim, radīsim jaunas idejas. Nevienas firmas budžets necietīs no kādas liekas powerpoint prezentācijas, taču tās radīšana būs daļa no mūsu māsterplāna — pirms svētkiem kārtīgi, krietni, neaizmirstami izbesīt VISUS".
Orators paceļ rokas, zāle aplaudē, daži ceļas kājās, jūtīgākas blondīnes slauka asaras. No sapulču nama visi izejot visi sasmaidās, miedz viens otram ar aci un izklīst pa savām mārketinga nodaļām. |
|
|
| |
[Dec. 23rd, 2010|04:03 pm] |
Ai, ko velti klaviatūru mocīti, lai manā vietā runā brīnišķīgi sārtvaidzīgs skaņdarbs. Pagriežam skaļāk un dziedam visi kopā! |
|
|