tikko nopirku lellīti, par kuru pārdevēja teica, ka tā vēl ož pēc vagīnas.

par priecīgo: dārziņā bija vecvecāku integrācijas diena, kas man liekas ļoti vērtīgi, ņemot vērā mūsdienu vecvecāku aizņemtību un retās iespējas satikties un iepazīties ar mazbērniem vidē bez vecāku klātbūtnes. likās, ka tur daudziem uzplauksta jauna mīlestība. bildes bija sirdi plosošas, viņi dzēra tēju, stādīja puķes un Baba vienkārši vēroja, kā Simo tur dzīvojas. uzzināju ieskatu par to, kā viņam iet dārzā - izrādās, viņš nemaz nav kašķīgs, bet vienkārši kautrīgs un tāpēc nepiedalās rīta apļos un skatuves mākslās.

bijām skatīties vel vienu mansardu. un feminisma gājienā.
pec tam nopirku elektrisko ķēžu konstruktoru 8-12 g. ietrāpīju precīzi elektriķia Simona (3 g.) interesēs

2019. gads. x saņēma no audzinātājas uzlīmi dienasgrāmatā, jo bija vienīgais, kurš atcerējās atnest ziedus.
(tas pats bērns, kurš sit citus, vienīgais klasē. nejaušība?)