..to domu galvā es notvēru..

un tad kad tu esi izvēlējies kko izdarīt, precīzāk, kad Tu dari kko apzinoties, izvēloties to darīt, atliekot kko sev patīkamāku malā.. mhm.. tad kad tu tai brīdī izdzirdi vārdus "..tas tomēr ir forši, ka Tu esi šeit.."
Jā, tad saproti, ka esi izvēlējies pareizi.

Jebšu.

Tu domā, ka labāk negribētu dzirdēt atklāsmi, ka kādam ir tāds prieks, brīžos kad aizbrauc un tiešām pavadi laiku ar viņu, jo saproti, tas būtu normāli, ka ar savu ģimeni pavadītu visu laiku, tā, ka viņi Tev un Tu viņiem paspētu nobesīt..


Varbūt to novērtētības sajūtu pat varētu apmainīt pret to atbesīšanu, jo tad vismaz nav jāzin, ka, kad tevis nav, tad cilvēkam - tavam vecākam - trūkst.

Pārak daudz ilga laika pagajis ar pārak daudz traģikomēdijām un pārdomām.
secināts,... ka māšeles ir tikai parasti tīnmeiteņi,
...ka dažreiz esam pārliecināti par neticību kādam veselumam tikai tapēc, ka izradās neticam kaut kam citam, ar kuru bijām asociēšu šo veselumu.
Un ir dažas smeiklīgas dziesmas, kas var patikt tikai meldiņa pēc nevis vārdu :D
atliek tikai pagrabiņā ar Agnesi parēkt par atmiņam par Tobāgo rītu, ka protams kāds pabrauks garām :D
atliek tikai padomāt, ka tas rūcinātajs pēdējo reizi par laimi satikts tikai pirms 7mēnešiem, ka ir uzreiz skatīts profils, dienene, albums. :D

When you see my face, hope it gives you hell
Hope it gives you hell
When you walk my way, hope it gives you hell
Hope it gives you hell
When you find a man that's worth a damn
and treats you well
Then he's a fool; you're just as well
Hope it gives you hell
Hope it gives you hell

^_^

Sodien 11 no riita juut patiikamu atvieglojumu, kad cilveeks angliski lasa pateiciibas. jauki. visi maneejie ir paarliecinaati, ka esmu VEEL trakaaka nekaa tie domaa, bet vai tad vinji kljuudaas.

1 posms nosleedzies, bet apzinos, kaa jau arii skolas gadaa - 1mais semestris cauri, puse, tik otra puse draud buut garaaka. - vai tas skumdina? smiekli..

aiziet.. ja jau esam slimi... 

 

Kaapeec, kad mees esam "laimiigajaa pasaulee", kad apkaart viss liekas tik skaisti un perfekti, kaapeec mees neesam speejiigi palikt tur? Kaapeec muusos ir taads " dzenulis" steigties uz priekshu - uzzinaat, kas buus taalaak, kas buus jauns? Kaapeec mees vienkaarshi nemaakam palikt labajaa vietaa?
Kaapeec cilveeki peec tam nokriit? Viss dziivee ir liidzsvaraa. Cik augsti esi bijis, tik zemu peec tam notriecies. ar smagu piezemeejumu (tik pat smagu, kaa Latvijas ekanomika? ..smagaaku..) un ko dariit tad?

viss atkal ir nepareizi - sajaukts vietaam..

mums gribas tai briidii apstaaties. mees "noslaapstam..", laikam jo esam emocionaali tukshi. Apstaajamies.

Viss ir nepareizi!

Tieshi tad, kad cilveeks ir satriekts, vinjaa buutu jaabuut tam..tam "dzenulim - uz priekshu!" .. tieshi taagd vinju vajadzeetu.. lai speetu izdziivot - dziivot taalaak, lai atsaaktu tiehsaam dziivot. to apstuulbinaajumu - iestreegshanu tak vareeja atstaat tam emocionaalajam staavoklim - kad esam laimiigi, kad starojam..
bet nee.. viss ir otraadaak. un tikai ar lielu piepuuli un peec laika no "satriektaa" garstaavoklja, mees esam speejiigi atkal leenaam iedarbinaar dzineeju un saakt ripot uz priekshu.

bet vajag. ljoti vajag sanjemties, lai saaktu vismaz ar pirmo aatrumu, varbuut ar laiku speesim paarlikt otrajaa, varbuut taa taalaak.
Tikai tad, kad aizbrauksim liidz vietai (briidim), kur (kad) atkal viss buus saulaini - varbuut atcereesimies, ka jamaak dariit otraadaak - jaamaak ielikt pirmajaa aatrumaa un izbaudiit ainavu. nesteidzies, nedomaa, neskrien savaa praataa - kas buus taalaak? Bet pilniibaa arii neapstaajies. Arii laimes briidii cilveeks nedriikst pilniibaa apstaaties. nee! Luudzu taa nedari, jo ja (kad) " mashiina"  atkal avarees buus veel gruutaak to iedarbinaat, ir daudz gruutaak tikt pat liidz pirmajam aatrumam, ja motors ir bijis izsleegts pa visam.

 

 

Twilight Quiz by QuizRocket.com fun quizzes!
» » Internet Sweepstakes - IQ Tests - The Dumb Test « «
Quizzes | Hollywood Movie Trivia Quizzes | Dumb MySpace Quizzes


http://www.quizrocket.com/twilight-quiz

ir svariigi maaceet pasmieties par sev/savu atkariibu? :D

..forbidden to remember, terrified to forget; it was a hard line to walk..

siii. "Kreeslas" graamatiskaa versij ir pabeigta, tagad atvilku segu, tuuliit doshos paartikas mekleejumos uz kaadu laiku, un tad jau varu pielipt "New Moon" ^_^

sick, bookworm, Anna

[23:39] māsa Baiba.: es vēl naivi ticu un šajā brīdī piekrītu wierd Sabīne, ka pasaulē ir kāds īpaši Tev domātais.
[23:39] māsa Baiba.: vai tas nav pārāk rōzīgi naivi?
[23:42] Annīī: es domaaju, ka to kaadu iipasho, jau esmu sastapusi.
[23:44] Annīī: es biju ljoti mazinja, paskatiijos, sapratu, ka tas ir cil;veeks kuram ir jaazin mani sapnji, un kura sapnjus es centiishos piepildiit, es sapratu, ka tas buus cilveeks, kas ciiniisies par mani, ja ljoti vaajdzees, lai arii briizam piemirsiiis par manaam pashas veelmeem. jaa. es jau tad to sapratu, bet mamma pateica, ka tas ir tikai spogulis un spoguljateels.
[23:44] māsa Baiba.: :D



un istabas vākšana rit uz priekšu. vispār labi, ka ir tādas v.brūna dienasgrāmata. labākās zāles maniem vīrdoimaloneintheroomandworldandemptyshellofmeisbroken garstaavokljiem. paldies ^_^

laikam jāielien gūltā ar "Krēslu" un jāuzliek mīksts visam. Nerēķinot visu, ko šai 7dienas vakarā, šajā "tā pa īsto pirmo dienu pļavu ielā kā manās mājās" vakarā, es varētu šeit izdarīt. Piemēram savākt un sakārtot visu!
Bet netīkas kkā. Baiba bija, aizgāja, Agnese bija, aizgāja, varbūt neko negribas, jo šeit ir palicis tukšums, vai varbūt tāpēc, ka esmu nogurusi, varbūt arī bišķi kretinē māšeles pavēstītā Polijas princeses ziņa? Protams par cilvēku ar tādu raksturu es varētu pateikt man vienalga, bet nu es saku, ka cilvēkam nav nozīmes, par tizlu attieksmi drīkst mazliet pabesīt, pieņemsim, lai viņai tiek. lai jau savāc savu ģitāru (ko itkā jau viņa man pate brīvprātīgi iedeva,..)
labi, nav tā vērts tas viss.

cilvēkiem parasti patīk kkādas nozīmīgas dienas un datumi, lai apņemtos sākt jaunas dzīves, apņemšanās un pašmotivācijas. nu pieņemsim, ka es tagad esmu uz svītras, no kuras sākas mana jaunā ikdiena šeit.
vai ir kāda pašiedvesma? laikam nav pat vēlme.
nezinu, kas pat būtu jāvēlas, bet nu okey. esmu šeit viena un varētu visam uzlikt mīkstu un aizlīst ar grāmatu gūltā, bet pat nezinu vai to gribas. vai labāk sakārtot istabu?
čau pupilos.

Shonakt vairs nesapnjoju. nevajag. Klausoties dziesmu es domaaju un izdomaaju, ka kljuusu vai nu par adrenaliina mekleetaaju, vai arii narkomaanu. .

nezinu, bet taa vareetu iznaakt. interesanti. Ar masheli runajam, ka muus neintresee normaali cilveeki, bet izaicinaajumi, ka taadu ir maz. ..

Bet es vismaz tam visam atradu iemeslu. vajag izaicinajumu, lai butu garsha, jo savadak vinu dziivei nejuut. laikam (bez jebkaada depresiiva pamata un pat bez slikta noskanojuma) dzivei nav garsha. un es vinjai neticu. taapat kaa nekam iisti.

(varbuut arii sheit es vareetu izdomaat novelt uz antibjotiku tukshumu, hum?). Bet nu ensvariigi, es saku, ka viss ir tikush, taadi man liekas gan cilveeki, gan vinju meerkji, girly girl es laikam gan nekad neesmu bijusi - ja pat par attieciibaam nedomaaju, nereikinoties, ka tas butuu tas ko es gaidiitu, lai visam liktos kaada jeega (piedod Dina, sai lietaa es  Tev kaa psihologs nedereeshu :D )
.

Tad sanaak, ka es nekam neticu, viss ir tuksh, lidz izdzirdot Zanes atsuutiito "Dibenaa rauto disko" viss uz mirkli paliek dziivaaks. Uz mirkli. Tad laikam taa arii mirkljos jaadziivo. Tad atkal nonaakam pie 1.maa secinaajuma - lekshu ar izpletniem vai bushu narkomaans x_X.

nu beidziet cilveeki. nejau emo-iitiski, ne muldoshi, bet tukshi secinajumi. nu tukshi taapat kaa es (<-- jaa, un pat tas nav jaauztver uz seeriigi melnas nots, bet "bezemociju" ir labs vaards :)  )

/labi, ka es ar shiim visaam domaam pieseejos iistajai maasai, nevis maashelei - savaadaak vinja veel nobaidiitos pie mnsi riit ar graamatu ierasties.

 

zini
[2009.01.24. 19:30:20] māsa Baiba. says: es sapratu, ka jūs visi man besījat.
[2009.01.24. 19:30:25] māsa Baiba. says: piedodiet.
[2009.01.24. 19:31:22] māsa Baiba. says: :D
[2009.01.24. 19:31:33] Annīī says: piedod, neesi tik svariiga, lai mani tas kasiitu

 

:D

Sagribejas..
dienasgramatu jaunu, tukshu un ar iisaakiem pierakstiem.
nezinu pat kapec. laikam nemaku raksit iisi, bet varbuut tas antibjotiku iespaidaa?
Lai gan pagajushonakt vinju iespaidaa veel pa nakti sapnju, ka aprecos ar cheli,kam blakus autobusa seezju, un tad mekleeju shokolaades siiirupu.
intresanti.
tik veseliibu negribas sagraut, bet taas sajuutas deelj, kad esi Polijaa kkur kaap kalnaa un taisi kupenaa distrofiilus engelus vai liec braalim Naurim ieriit sniegu, vai kalna virsotnee dziedi "What a wonderful world" un tad ripinies lejaa, liidz galva pilniigi noreibst.. Jaa, taa deelj ir veerts paslimot ar 39,4 tempratuuri un visu paareejo :)

Sāk parādīties savādas vēlmes iet 22os gulēt! Kas ar mani notiek?
Varbūt arī nesaprotu, bet tikai pēc Līvas vēstules pārlasīšanas atguvos, ka sen šeit neko neesmu iemetusi! Laikam skrejošais laiks mani izēd, laikam šajā 2009tajā (kas starpcitu ir zaglīgās tuvības un vieglas nesaturēšanas gads ) pēkšņi neparādīsies daudz brīva laika, lai dienā paspētu izdaŗit, visu ko izplānoju pa dienu un sarakstu aiztelefonijasvāka lapiņā ..
Bet tā jau labi. G'n'R - Don't Cry tā kā (un tapetes līmēt ar) iemācījos, tagad vēla tliek iemācīties dzīvot (?!)
Bet istaba jau ar tapetēm, paklāju un ūdenspīpes caurumu, jāaizved 5dien Alise un Agnese, lai "iečeko jo jo jo", kamēr rīt pie Analgēla jāiet runāties, ķiplokmaizes cept un Monopols spēlēt, cerams sanāks mums dubultpsihologkonsultācijas, kamēr sveču dienā mani šodien pie  grēksūdzes nepielaida x_X Nebija, kas pieņem latviski. kkāda broilerzobupastpadarīšana , jeb kkā.

Ehh, nākam 3dien, izdomājos tomēr piekrist un aizmočīt līdz Polijai padziedāt palīdzēt, vai arī viņi vienkārši ņem mani līdz, lai izsaktos nožēlojami un ziedo vairāk naudu 

Jā! man patīk te likt dr.lv smaidiņus.
esmu šobrīd tukša, bet pēdējā laika grūtnieču garsta'vokļu maiņas ir tīri okey, kamēr skolā smieklīgi, kamēr mēs pat Dinas ļomantikām rēcam, viņa man dzied rūtiņš satika rūtiņu . Tai meitenei tāds talants x_X

Ja tas prasa vairāk kā gadu, vai var būt ka Zahir pazūd pāris stundu laikā? izlasot 2 vēstules?
savādi.

Piecelties pie Alises, nepamodināt, piesavināties kladi, pildspalvu un džemperi. Aiziet uz rekolekcijām pie māsām.. "..svētīgi ir tie, kas raud, jo viņi tiks iepriecināti", jeb "Tas kurš neprot skumt, neprot arī priecāties.."

intresantas domas par to, ka

• viena emociju slimība ir izslēgts prāts,
• no otras puses manupilējam ar savām emocijām - jo spontānās emocijās zaudējam līdzsvaru /mūsdienīgi ir nepatiesas emocijas - rādam nevis to, kas ir, bet kas nav/ (3. svētība sargā mūsu tiesību uz emocijām, pat negatīvām.)
• vai mēs bieži nemierinam, ka viss būs labi, jo pašiem ir bail no tām sāpēm - bēgam par to nerunājot?
• Kad cilvēks neriskē zaudē iespēju pieredzēt brīnumu
  
• Otrs cilvēks ir Dieva rokas mūsu dzīvē, tas ir nepieciešami(cilvēki nemāk pieņemt sāpes bez jebkādas anastēzijas - tā mums ir otrs cilvēks. iepriecinājums? - beigās..)

Žēl, ka tā vairs neatceros, tagad rakstot, bet mēs sakām "..lai notiek Tavs prāts", bet pēc tam regulējam, kādas ciešanas musm būtu labākas.. Jēzu sauc par Emanuēlu - viņš ir ar mums - ne jau tāpēc, ka vnk piedzima Bētlemē, bet tāpēc, ka izgāja visu ar mums.
Nokāpa pašā sākumā jau ellē, kur bijām mēs visi un pieņēma visas emocijas, kādām ejam caur. viņš zin, viņš saprot.

Dzīvojot tikai emocijās mēs iesprūdīsim.
Mums jālūkojas tālāk - tur ir cerība.
Cerības ir mīlestībā.
Un cerība, ka Dieva mīlestība var atdzīvināt dzīvi pat no nāves!
Tikai tad, kad pieņemsim, ka viņš bija tāds piesists un sasists mūsu dēļ un reizē ar mums, kad Jēzus to jau piedzīvoja, vēloties to viņam atdot, tad viņš spēs mūs (kad un kādā veidā nezinu) iepriecināt..

Nebaidīsimies negatīvās emocijas, atzīt, ka ir grūti, tas ir pareizi. Nebūs brīnums, bet būs vieglāk nest..

"..laikam redzot, mūsprāt, īpašu personību, kuru vērtējam augsti, cilvēkam ir tieksme vēlēt, lai liktenis tam ir labvēlīgs, lai dzīlvē ceļojot vienmēr pietiek spēka, un lai sapņi vienmēr ir tik spožās krāsās, ka nebūtu iespējas tos pazaudēt, un reizē tie izkrāsotu viņu ikdienu..
Man tā liekas, tāpēc jau par to cilvēku-draugu,kas mums tā ir līdzīgi/svarīgi, likteni ceram, ka izdosies. cīņās nenogurs, bet augs."

Vispār man jau bija jāraksta viņam, (Ziemassvētku tradīcijvēstule?) .. Nekas, vismaz atbildēju, vismaz, paldies Dievam, viss pateikts un miers.
Labi, sakārtotības sajūtu sevī varētu līdz 24 noturēt..

Jā.. bija daudz tekstu un garu utt... Bet tikai viens jautājums, vai tas nav jauki Ziemassvētku balles laikā atrast mirkli iziet ārā un iekāpt gružukastē ar visu kleitu un kurpēm, tikai tādēļ, ka citu izaicināji?
Basi+ g'n'r +vilks = jauki

mūsu pašu vēlmes? atrod ceļu pie mums, tā, kaut vai uz mirkli, lai varētu pasmieties, kā esam dabūjuši netīšām to, ko reāli esam kkad iegribējušies ^_^

ātri pagāja balle, pluss vāver ar piedevām ballēšanās pie manis un smieklīga kartupeļolu gatavošana. Jālaiž viņi biežāk manā virtuvē :D

3dienas 5.skolas balle un Pabļō ar bija diezgan labs, bet nebija tur svešu smadzeņ kompostrēšana kā mūsējā.. :D

bija daudz tekstu un garu utt... Bet tikai viens jautājums, vai tas nav jauki Ziemassvētku balles laikā atrast mirkli iziet ārā un iekāpt gružukastē ar visu kleitu un kurpēm, tikai tādēļ, ka citu izaicināji?
Basi+ g'n'r +vilks = jauki

mūsu pašu vēlmes? atrod ceļu pie mums, tā, kaut vai uz mirkli, lai varētu pasmieties, kā esam dabūjuši netīšām to, ko reāli esam kkad iegribējušies ^_^

Ju, jupī! esmu slima, bet nekas, tāpat došos pie savējiem aizbraukt. <- tāpat biju to plānojusi darīt un uz skou nieiet.
(:
Jā, paspēju jau ar Dinu parunāt par to,ko man vajg, lai būtu laimīga. CIk var ticēt tiko pamodušās meitenes vārdiem ,tad :
es laikam jau esmu laimīga, tikali rolbežās, kad ar manu ģimeni viss ir kārtībā!
āāā.. un kad man nav jāsatiek nevēlami cilvēki (nē, man patīk viņi arī tādi, bez daziem depresijizraisošajiem)!
esmu laimīga, kad varu darīt to kas man patīk (ģitāra, zīmēt, rakstīt utt, un būt ar sev tuvajiem - ģimeni, draugiem.. un palīdzēt kādam) man ar to pietiek laimei, ja ik pa laikam ir trakas stūlbas emocijas (;

Tātad secinu, ka esmu laimīga, pārējās lietas? Mazsvarīgi! Un tas, ko liekas, ka vēl vajadzētu līdz laimei - īstenībā ir aizstājējs kādam no iepriekš nosauktajiem punktiem.

vai tikšu uz balli? neizinu. nezinu vai pat gribu.. ?

Katrā ziņā, paldies Dievam par to, ka man ...
..paldies par pilnīgi visu, klo lmaln ir devis..
ķeru gīču un laižos uz autobusu!

Nezinu kapēc, bet kārtējo vakaru ielūrot uz_acs Neintresantās lietas būtībā sagribējās viņu atsveicināt atakaļ ^_^
Laikam jau tas arī ir iemesls, kāpēc vispār kaut ko šeit uzrakstu, .. vismaz šodien. Citādi arī nebūtu savākusies ko uzrakstīt. Vai nebūtu ko izklāstīt? Smieklīgi tā teikt, apzinoties, ka domas manī traucas tik pat ātri un neorganizēti, kā pensionāri dienas vidū iekaro superatlaižu veikalu vai 8. autobusu uz Liepāju pirms novakares seriāliem. Jap, ar mani ir tikpat haōtiski, bet dažreiz arī var atrast ko noderīgu [pieņemu, ka veikalā ir tāpat, par seriāliem nezinu,  Tv reti piesaista, bet no tiem, maza būdama, gan esmu iemācījusies: "Hosē, hosē ...slepkava -āsesīta!" 
Tāpat savu 10grūtnieču pārspējošā "emociju sarežģījuma garstāvoklī" 3dienas vakarā sāku rakstīt, bet kad neveikli aizvēru ciet - neatsāku. Laikam man ir problēma ierakstīt sīko ierakstu, bet patstāvīgi. Nekas, no tā vakara sarunām ar Alisi un Disko tiešām bija liela nozīme. Jāatzīst, bija čau, bet uzzināju ko jaunu, jeb kā Imogean Heap mums saka "'..Cause there's beauty in the breakdown..".
Bija noderīgi. Īsie secinājumi:

• esmu dīvains radījums (abkōrz!)
• paspēju pazaudēt ticību ikvienam apkārtējam - varbūt pateikt, ka kkā vīlos viņos, jebšu pazaudēju sava veida ticību savai komunikācijai ar viņiem, bet, paralēli tām kretīniskajām situācijām, aptvēru, cik īpaša vērtība ir tiem draugiem, kurus ikdienā pat tā nenovērtē, pārāk pierasti.
  / It is one of the blessings of old friends that you can afford to be stupid with them/
• jā, manī ir mūžīgā vēlme "pierādīt". Lai es būtu, kas īpašs, tas ir jāredz citiem-tam jābūt apliecinājumam - pierādījumam/pamatojumam? Labi, laikam bērnam paliek savas dīvainības, ja viņš divu gadu vecumā "ir jau liels".

Bet tie ir veci notikumi, ko ar novēlošanos un atkal 2os pa nakti grūti forši atspoguļot :D
Tagad? Esam atpakaļ no rekolekcijām Aizputē. Bija jauki? Nū, TĀDUS samurgojumus ar pavadošu smieklu lēkmi, mūsuprāt, kāds sen nebija dzirdējis (runājot gan par to, kas Rīgā, klausījās māšeļu nākotnes plānos, mūsprāt, noteikti ķiķinot tur augšā, gan par to, kas šoreiz bija blakus istabā). Žēl, ka cilvēkam kaut kas tāds bija jādzird, pārējiem, kam bija jāklausās mūsu hīlārijus smieklu lēkmes turpinājums istabiņā nav žēl, jo paši vainīgi, ka bijāt četri un tobrīd viss, ko jūs teicāt, likās tik uzjautrinošs. :D
Nekas! Vai nu smejamies par to, ko... nu par viņiem :D , vai mūsu apsppriestajām māšeļu gŗstāvokļu maiņu pārtiju klauzūras istabiņā, vai plānojam mukt prom! Izrādās šis plāns vēl aktuāls vēl šodienas skaipā:

B: šķiet mūsdienu jaunatnei daudziem liekas, ka aizbraucīties prom būtu pavisam feini.
A: liekas gan.
A: laikam jau ir iemesls  vispārējā attieksmē vienam pret otru, ja tik daudziem gribas aizbēgt?
A:vai arī vajag pamukt, lai sevi saprastu
B: laik mī? / A: jo pārāk pārpildīts laiks, lai saprastu
A: mī tū šister!
A :D
B.: do piec!

Māšel, tāpat viss notiksies kā jānotiek. :) Man matus negrieza - mans rekolekciju ieguvums ir pāris minūtes adorācijā jeb: "Ko es varu izdarīt? Es zinu, ka Tu jau reiz tā spēji izdarīt, tādēļ arī tagad es Tev uzticu, visu to, kas notiek un īpaši, kas notika, lai paņem un pārvērt par ieguvumu!" Un ja jau runāju ar Tevi, tad paldies par Tavu dziesmu, ko iemācīji, tk beigas vēl paskolosi! :D
Un vispār žēl, ka nebiji atpakaļceļā: Aizpute - Liepāja autobuss muzikālajā Naura izpildījumā ar gīčas spēlēšanu un mūsu pārējo dīvaiņu dziedāšanu.

Bet cauri visam, saule, jūra un slapjo kāju ietvertā pastaiga bija feina! Īpaši, ja noslēgumā vēl visi uzlīdām tornī augšā.
Tā tava atsūtītā dziesma skan uz riņķi! Bet es došos pie miera, mazliet apslimdinājusies, paspējusi izdusmoties, sākusi mājas vākt + kārtot jau šo to uz pārvākšanos. Jauki!
Rīti ir un paliek.

Sveiks Decembri!
Intresanti līdz tevīm ir nonākts, bet par to jau citu reizi.
 
Šobrīd, pēc tikšanām ar angliskajiem poļiem un pārejiem radījumiem, atkal esmu, ja nevaru teikt saēdusies, tad vismaz mazliet uzkodusi, savu kādreizējo dzīves vadlīniju "Viss, kas notiek, notiek uzlabu - tikai dažreiz ir jāpaiet laikam, lai to ieraudzītu".

Kaut kur šito biju piemirsusi.. Laikam tāpēc, ka pēdējā laikā, lai arī ck tālu gāju, nespēju saskatīt.. Tagad? Redzēt vēl īsti nevaru, bet pieņemsim, ka apveidi jau ir. Mēs taču paši sev ikdienā skalojam smadzenes ar pieņēmumiem, ko uzskatam par patiesībām..[man taču vislabāk garšo cigoriņu saldējums, ja?] mums nav laika to visu analizēt, tad varbūt arī nevajag. Tāpat ēdīšu un garšot jau garšo labi tāpat! Tad jau laikam varam dzīvot arī atgriežoties pēc vecām atziņām. Un ja Tu nevari mainīt lietu, tad maini savu attieksmi!? Jā, vai ar prieku atcerēšos pagājušo laiku, tas būs atkarīgs no tā, kā tad jutos. Un tas ir atkarīgis? Laikam jau tikai no manis.. Labi, pozitīvā atziņa.. tāpēc, ka kādreiz tai tik ļoti ticēju!

__________________________________________
Un vispār mani šodien fascinēja filma "The Fall" (2008) - tiešām vērts.

Vispār vedināja uz domām, kāpēc ir pārāk maz filmu/pasaku kuras nebeidzas kā "dzīvoja" un "kopā - ilgi un laimīgi".
Izskalo smadzenes, liekot domāt, ka lietas pastāv mūžīgi.
ieklausies - tikai Tu pats pastāvēsi kopā ar sevi mūžīgi. iemācies.
iemācies to aptvert, novērtēt...

__________________________________________
Mans šo 4 nedēļu ceļš? Es meklēju. Lai saprastu, cik daudz es pati esmu pieņēmusi, un cik daudz tiešām ticu?