..to domu galvā es notvēru..

Kaapeec, kad mees esam "laimiigajaa pasaulee", kad apkaart viss liekas tik skaisti un perfekti, kaapeec mees neesam speejiigi palikt tur? Kaapeec muusos ir taads " dzenulis" steigties uz priekshu - uzzinaat, kas buus taalaak, kas buus jauns? Kaapeec mees vienkaarshi nemaakam palikt labajaa vietaa?
Kaapeec cilveeki peec tam nokriit? Viss dziivee ir liidzsvaraa. Cik augsti esi bijis, tik zemu peec tam notriecies. ar smagu piezemeejumu (tik pat smagu, kaa Latvijas ekanomika? ..smagaaku..) un ko dariit tad?

viss atkal ir nepareizi - sajaukts vietaam..

mums gribas tai briidii apstaaties. mees "noslaapstam..", laikam jo esam emocionaali tukshi. Apstaajamies.

Viss ir nepareizi!

Tieshi tad, kad cilveeks ir satriekts, vinjaa buutu jaabuut tam..tam "dzenulim - uz priekshu!" .. tieshi taagd vinju vajadzeetu.. lai speetu izdziivot - dziivot taalaak, lai atsaaktu tiehsaam dziivot. to apstuulbinaajumu - iestreegshanu tak vareeja atstaat tam emocionaalajam staavoklim - kad esam laimiigi, kad starojam..
bet nee.. viss ir otraadaak. un tikai ar lielu piepuuli un peec laika no "satriektaa" garstaavoklja, mees esam speejiigi atkal leenaam iedarbinaar dzineeju un saakt ripot uz priekshu.

bet vajag. ljoti vajag sanjemties, lai saaktu vismaz ar pirmo aatrumu, varbuut ar laiku speesim paarlikt otrajaa, varbuut taa taalaak.
Tikai tad, kad aizbrauksim liidz vietai (briidim), kur (kad) atkal viss buus saulaini - varbuut atcereesimies, ka jamaak dariit otraadaak - jaamaak ielikt pirmajaa aatrumaa un izbaudiit ainavu. nesteidzies, nedomaa, neskrien savaa praataa - kas buus taalaak? Bet pilniibaa arii neapstaajies. Arii laimes briidii cilveeks nedriikst pilniibaa apstaaties. nee! Luudzu taa nedari, jo ja (kad) " mashiina"  atkal avarees buus veel gruutaak to iedarbinaat, ir daudz gruutaak tikt pat liidz pirmajam aatrumam, ja motors ir bijis izsleegts pa visam.