Vīpsnas Kakts -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūlijs 2., 2007

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
15:34
Kautkad senapakaļ, kad pļāpāju ar kādu kungu par būtisko, viņš man uzvaicāja, kas ir manas autoritātes. Es nevilcinoties pateicu, ka mana pirmā autoritāte ir mans tēvs. Uzko viņš vaicāja – akastad ir tavs tēvs? Es biju izbrīnīta, jo tēva autoritāte nebalstās ne uz viņa vārdu un/vai dzīvē paveikto, bet vienkārši uz faktu, ka viņš ir mans tēvs. Un tā tas ir bijis vienmēr, es viņa autoritāti nekad neesmu apšaubījusi.
Kad stājos universitātē, es zvanīju tieši tēvam un apspriedos par iespējamajiem variantiem un labāko izvēli (nu galgalā, viņš takš maksāja par manām studijām). Iepazīstoties ar vīriešiem, es agri vaj vēlu viņiem pielaikoju kā-viņš-patiks-manam-tēvam. Tasgan parasti izpaužas kā iekšējs smējiens „Hāhahahā, šito jaukumiņu manam tēvam labāk neredzēt” vaj „Ojē, mans tēvs JAU viņu mīl”. Kautgan. Vispār es tikai vienu eksemplāru ar vecākiem esmu iepazīstinājusi (tieši tā – iepazīstinājusi ar vecākiem, nevis – gadījās saskrieties, kad tēvs negaidīti pieteicās 6dienas rītā pie dzīvokļa durvīm. Un viņš tā vairāk arī nedara. Tb. negaidīti nepiesakās)
Es proms esmu liela meitene, gudra un izskolota. Bet tāpat jūtos dīvaini, kad tēvs man prasa padomu. Man?! Padomu?! Par darbu. Par naudas ieguldīšanu. Laigan tā viņš nezaudē autoritāti manās acīs. Es vienkārši jūtos pieaugusi. Un man nepatīk tā sajūta.

(6 izteicās | m?)

Comments:

[User Picture]
From:[info]antuanete
Date:2. Jūlijs 2007 - 15:39
(Link)
+1
Mana māmiņa jau brīdināja, ka man būs grūti atrast vīrieti, kas man būtu pa prātam, jo es vienmēr salīdzināšu ar savu superīgo tēvu. Tiesa, nav jau gan tik grūti, un tas ir tāāds prieks, redzēt, kā tēvs ar manu vīrieti ņemas pa kaut kādiem remontdarbiem un runā savas vīriešu runas :)
Bet sajust, ka tēvs noveco, un ka nepaies ilgi, un viņš vairs fiziski nevarēs pavilkt tādu darbu apjomu un vēl laivā sēdēt - tas ir tā mazliet skumdinoši un biedējoši.
[User Picture]
From:[info]viipsna
Date:3. Jūlijs 2007 - 11:34
(Link)
jābet estakš zinu, ka viņš naunekāc supertēvs.
un nemaz tik vecs viņš arī nau! :)
From:[info]izlietne
Date:2. Jūlijs 2007 - 15:47
(Link)
es arī vienmēr puišus esmu ar tēvu un brāli salīdzinājusi
[User Picture]
From:[info]missalise
Date:2. Jūlijs 2007 - 16:36
(Link)
Man mamma tikko aizgāja priekšlaicīgajā pensijā... Un es arī pēkšņi sapratu, ka esmu pieaugusi un tūlītās būs klāt laiks, kad vajadzēs rūpēties par vecākiem, nevis gaidīt, ka viņi rūpējas par mani... Tas ir biedējoši. Un skumji... Jo īstenībā jau vēlies viņus vienmēr jaunus, darbīgus un slimībām nenomocītus...
[User Picture]
From:[info]viipsna
Date:3. Jūlijs 2007 - 11:35
(Link)
es ne par vecumu, es par autoritāti; tājau nenoveco. vai noveco?
From:[info]atreyu
Date:12. Augusts 2007 - 16:09
(Link)
Interesanti. Man gan tēvs nav autoritāte, neskatoties uz to, ka viņš ir tēvs. Cieņu pelnījis cilvēks jā, bet tas jau nav tas pats, kas autoritāte.

> Go to Top
Sviesta Ciba