|
Oktobris 12., 2006
10:56 Šorīt cēli piesoļojot pie tramvaja pieturas, mani pamanīja pujka - pēc skata gadi trīs, varbūt četri. Toka viņš mani pamanīja, liecināja skaļi pateiktais "mammumammu, sārkana soma, sārkana kleita". Acīmredzot iepatikās, un sāka šito sakāmo likt virsū pašizdomātām melodijām. Māte centās bērnu kušināt, bet bez ausīmdzirdamiem rezultātiem. "Sārkana soma, sārkana kleita" tātad ir mana šīsdienas himna. Es skaistu rozīt zinu meldijā.
|
Comments:
From: | diana |
Date: | 12. Oktobris 2006 - 11:23 |
---|
| | | (Link) |
|
Īsts kompliments! Bet man nekādi nesanāk sarkana soma, sarkana kleita, sakabināt ar "es skaistu rozīt zinu"
Es arī mēginaju! Un arī nesekmīgi;(
aijnu, vajk tik pavilkt tā riktīgi, tad sanāk! :)
viipsna zina pavisam citu rozīti
man taga deelj Tevis galvaa shii meloodija!
nupiedo :)
patiesībā šitais "es skaistu rozīt zinu meldijā" man asociējas ar kautkādu vārdu murmināšanu uz kautkā, kam nevar acerēties melodiju. zinkā ziemsvētku dievkalpojumos. sanāk tur tādi ziemsvētkos-baznīcā-gājēji (kā es), kas nezin riktīgās meldijas.. tietik kabatā spēlējas ar mandarīnu mizām un skatās, cik smuks/nesmuks mācītājs un murmināt kautko līdzi :)
aj, beerniibaa radinieks maaciitaajs bij, naacaas beizhi vazaaties pa bazniicu:> visaadi meldinji galvaa, bet dziedaat gan ne, to ne:)
ap bērnībā pēdiņas. appēdojis kāc. |
|
|
Sviesta Ciba |