| |
[28. Jun 2012|22:59] |
10km + pelde.
Pēc iepriekšējās nedēļas nogales radās 2 apņemšanās. Pirmā - nedzert. Un saistībā ar pirmo arī otrā - piekopt veselīgu dzīvesveidu.
Pie sportošanas tiku tikai tagad. Likās, ka esmu izlaidis ļoti daudz. Nekas, viss turpinās. |
|
|
| |
[28. Jun 2012|23:02] |
Jau kādu brīsniņu mēģinu novākties naida, lai ierakstītu par šo:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/427097-426_uzskata_ka_latvija_nespej_pastavet_ka_neatkariga_valsts
Ne par to, kas, kāpēc un kādā veidā veicis šo aptauju, bet gan par vienkārši fantastisko frāzi: "Nacionālistiskā politika Latvijā ir novedusi krīzē".
Nu, ja - jo lielāki meli, jo lielāka iespēja, ka kāds noticēs.
Kas ir tā drausmīgā "nacionālistiskā politika"? Tas, ka nacionālā tautsaimniecība ir gandrīz iznīcināta, visādi luncinoties ārvalstnieku priekšā? Vai arī "nacionālistiskā politika" ir valsts neatkarības upurēšana galvenajam ārpolitikas un iekšpolitikas mērķim - iestāšanās Eiropas Savienībā? Vai varbūt "nacionālistiskā politika" ir valsts teritorijas uzdāvināšana Krievijai? Vai varbūt pilsonības dalīšana pa labi un pa kreisi? Vai varbūt "nacionālistiskā politika" ir valsts vēstures nemācīšana skolās? Kas tad ir tie drausmīgie nacionālisti, kas ir bijuši pie varas šos divdesmit gadus? Vecie komunisti, kas īstenoja prihvatizāciju? Jaunizceptie eiropisti? Vai ir kāds nacionālists bijis pie varas šos 20 gadus? Kurā vietā? Ak jā, TB/LNNK. Nu, ja, viņi taču vicinās ar karodziņu, tiesa. Ja kosmopolīts vicinās ar karodziņu, tad, tas, protams, viņu padara par nacionālistu.
Ja kāds tiešām nesaprot, kas ir nacionālisms un, kas ir kosmopolītisms, tad jāņem rokās svešvārdu vārdnīca un jāpalasa attiecīgie šķirkļi. Ja jau ir tik bēdīgi ar saprašanu.
Vispār atcerējos gan vienu nacionālistiskas politikas lēmumu, tas gan nebija parlamenta lēmums, bet tomēr - valsts valoda Latvijā vēl joprojām ir latviešu valoda. Jā, tas bija dikti spēcīgi. Es pat teiktu fašižtiski. Daudzi mūsu draugi Rietumos un Austrumos mūs riktīgi par šito nesaprata.
Varētu visi šitie mūdži atnākt un skaidri un gaiši pateikt, kādu viņi vēlas redzēt šo teritoriju, ko vēl joprojām sauc par Latviju. Tad varbūt kādam tautu dēlim vai meitai atvērtos kāda actiņa. Bet neteiks jau, pieradinās pamazām. Skat, jau tīri labi ir pieradinājuši. Es pat ticu, ka tajā iepriekš minētajā aptaujā, kā savā daļā joka ir arī sava daļa patiesības. Diemžēl. |
|
|