|
[6. Okt 2010|09:31] |
Vēlēšanu rītā noskrēju kādas 50 minūtes. Pulss, šķiet tā ap 160.
Nu, neko. Auksts ārā. Jāskrien ar cepuri, citādi nosalst galva.
Vispār es pēdējā laikā neskrienu. Lai dzīst kāja. Daudz smērēju savu zirgu smēri. Pagaidām it kā paliek labāk, bet izskatās, ka tas vairāk ir tādēļ, ka neskrienu, nevis no smēres. Šobrīd pie ārsta neeju, jo svarīgāk ir bijis remontēt mašīnu, nevis kāju. Tagad arī - jānopērk mašīna. Esmu pilnīgā neziņā. Kur pirkt? Ko pirkt? To, ko gribētos, to nevaru atļauties, ko varu atļauties, to negribu. Klasika. |
|
|
Comments: |
Nevar jau visiem dzīve būt tik gaiša un viegla kā tev. Ne visi cer pēc pārdesmit gadiem aizlidot kosmosā un pārvērsties par varavīksni, vai kas nu tev tur ieplānots. Pārējie, redz, kož dzīves cietajā garoziņā un dzīvo tik šo dienu nost.
tāpēc, ka citi lidinās nākotnes cerībās kaut kur atmosfērā, bet citi dzīvo nost esošo dienu.
gaišās nākotnes cerības nebojā tagadnes esību
ja nākotnes cerības ņem virsroku pār tagadni, tad bojā gan. | |