Man actually patīk mans darbs, es gribētu to darīt citā organizācijā, ar mazāku slodzi (muhahahaaaa), bet man tiešām besī, ka man nav cilvēku, kam paprasīt padomu, lūgt pārlasīt lietas, palabot mani- visi ir pārstrādājušies un lielos vilcienos nedara gluži to, ko es. Vienīgais cilvēks, kas dara, is not a real fucking help to me.
Es visu laiku domāju, ka negribu būt projektu vadītājs, jo I suck at that, bet tagad es sēžu un domāju, ka man tā īsti nav bijis iespējas būt par LABU projekta vadītāju, kas tieši labs es varu būt ar deadline uguni pie pakaļas 24/7?! Nav arī tā, ka man nav ideju, man ir diezgan ok idejas, bet tās a) es noroku pati, jo es negribu vēl vienu darbu čupā, kas jau tāpat bīstami līgojas (es visu laiku domāju par bijušo kolēģi, kas vnk pārstāja darīt lietas projektā un neviens nezināja, ka nekas neiet uz priekšu. Man ir sajūta, ka tas notiks ar mani, ne aiz ļauna, bet tāpēc, ka pamazām izdedz) b) man nav laika MIERĪGI padomāt par to, kas būtu forši vai interesanti, lietas bieži ir steigā un ķeksīša pēc. Kā lai es zinu, ko es varu vai nevaru, ja daru lietas ķeksīša pēc, jo viss norit tajā sūda steigā?!