| |
[Jan. 29th, 2008|11:19 am] |
Šobrīd, kad viss beidzies, labāk kā jebkad saprotu K.
Saprotu kā ir, kad otrs gaida to, ko neesi gatavs dot.
Un vārdi "es negaidu neko, tikai gribu parunāt/padzer tēju kopā/pabūt blakus" ir tik nospiedoši, ierobežojoši un biedējoši, ka gribas novērsties, aizgriezties, bēgt. Jo aiz "neko negribu" ir fiziski sajūtama vēlme izplēst, izraut gabaliem uzmanību un maigumu.
Es mēģināšu neteikt, ka negaidu neko. Es mēģināšu turpmāk ar citiem būt atklāta. Un galvenais - ar ironiju pieņemt pašas vājuma brīžus, kad gribēsies paņemt no otra/cita to, ko tas cits nav gatavs dot. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/20734/1341) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) drako |
|---|
| Date: | January 29th, 2008 - 12:32 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Jā ... sava patiesība tur ir ..
| From: | putana |
|---|
| Date: | January 29th, 2008 - 03:02 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Reizēm tie vārdi gan nozīmē tieši to. Reizēm tiešām vairs negaidi neko, tikai gribas paskatīties tam otram vēl acīs.
Ja nav miera un gribas paskatīties acīs tātad vēl tomēr ko gaidi.
tad, kad vairs neko negaida, tad nav vajadzības vairs tikties.
Es arī vairs negaidu to, ko agrāk, bet gaidu, ka varbūt varam palikt draugi. | |
