- 12/19/18 12:35 am
- Īss spriedelējums par vairākām tēmām, kas saistītas ar tēmu "realitāte kā kompjūtersimulācijas", aptverot tādas tēmas, kā prekognīcija, sapņi, arhetipi, reinkarinācija un cilvēka psiholoģija.
Dažreiz es aizdomājos par to, ka mēs dzīvojam tādā kā kompjūtersimulācijā, ļoti smalkā un advancētā. Par laimi prāta veselībai, tā nav kā tāda uzmācīga apziņa, kas mani biedētu vai nodarbinātu prātu ikdienā. Aizdomas par simulāciju raisa nekas cits, kā mani burvīgie sapņi. Tie, kā jau visiem, mēdz būt sasodīti jocīgi. Precognition, piemēram. Kāda melodija, ko esmu dzirdējis sapnī un pamostoties alkstu nospēlēt. Un vēl, kā lai to pasaka - laikam kāda no manām iepriekšējām mīlestībām. Tas ir, mīlestība no iepriekšējās dzīves. Viņu sapņos, cik atceros, esmu redzējis vien divas reizes, ļoti fragmentāri. Tā izjūta, ko es piedzīvoju, esot viņai blakus sapnī, atguļoties viņai blakus gultā un uzliekot roku uz viņas pleca, un paveroties veroties viņā - es neko tādu neesmu jutis dzīvē. Otrajā sapnī es apsēdos viņai blakus uz soliņa, izjūtot to pašu pārpasaulīgo "šeit, mūžīgi" mīlestības izjūtu. Pastāv arī iespēja, ka šis šķietami bezsejainais daiļās un smalkās (parasti mana vecuma) sievietes tēls, kura klātbūtnē es sapņos esmu juties tā, kā nekad, ir mīlestības arhetips, tās personifikācija. Interesanti, bet man šķeit, ka nekad neatceros viņas seju, taču, domājot par to, ir tāda izjūta, ka es vienkārši esmu aizmirsis, kā tā izskatās. Diez cilvēks dzīvē ir spējīgs tā justies, kā viņas klātbūtnē jutos es? Var teikt, ka sapnī esmu jutis to, kas ir ārpus mana pieredžu loka. Taču, ja tas ir arhetips, nevis pagātnes pieredzes atblāzma, tad varētu teikt, ka nevar runāt par pieredžu loku, jo arhetips ir pāri tam visam (t.i., mēs visi noteikti pazīstam to pārpasaulīgo mīlestību, jo arhetips ir viens, taču gan jau, ka tas, kā mēs to redzam, atšķiras). Lai vai kā, pieņemot, ja ir citas dzīves, tad tas, iespējams, varētu būt kādas grandiozas, ļoti komplicētas simulācijas ietvaros. Laikmeta domāšanas tendence vai ne, taču man labpatīkas iztēloties, kā apziņa un dvēsele var tikt augšuplādētas un lejuplādētas dažādos ķermeņos.
Šķiet, tas ir noprotams no rakstītā, taču vēlos īpaši uzsvērt, ka es ticu cilvēka iespējai (nevis spējai), cilvēka nenoteiktajam potenciālam paredzēt lietas, taču tam izrietot no citiem apstākļiem, pretēji tam, kā to pamato t.s. "psychic people" (burtiska ieskatīšanās citu prātos, skaidra un ļoti konkrēta nākotnes un pagātnes izziņa vai spēja ieskatīties teosofiskajā jēdzienā akashic record, kas ir "a compendium of all human events, thoughts, words, emotions, and intent ever to have occurred in the past, present, or future". Taču es ticu cilvēku jutīgumam,, bieži vien trennētam, taču parasti iz talanta/personības īpašībām izrietošam stāvoklim, kas cilvēku dara piezemētāku, labāk izjūtam vibrācijas (izsakoties ļoti vienkāršotie, mēs varētu apgalvot, ka visumā viss atrodas zināmā vibrācija/). ja nekopts, bieži vien iznīcina šo cilvēku emocionāli/fiziski kā pašdestrukcija vai nespēja sadzīvot ar citiem/liekulīgo pasauli), nevis kaut kādām "spējām".
Kontekstā "gaužām jocīgie sapņi un ideja par realiātes simulāciju" vēlos pastāstīt vēl par vienu savdabīgu sapni. Tas ir ļoti garš un detalizēts sapnis. It kā nekas īpašs, varbūt atskaitot faktu, ka nekad citos sapņos neesmu piedzīvojis to, ka tā tēli retos brīžos sāk uzvesties tā, it kā viņu programmatūrā konkrētā situācija nebūtu atrunāta (piemēram, tēls vienkārši tēls, kuram būtu jādara kaut kas, aizmirst par manu eksistenci un aiziet projām). Taču es šo sapni ļoti bieži atceros dzīvē un, galvenais, es šo sapni atceros citos sapņos. Tam gan nav saistība (vismaz es mirklī nespēju saskatīt) ar ideju par simulāciju, taču fakta amizantuma dēļ to ir grūti paturēt pie sevis. Kā izpaužas šī "atcerēšanās sapni sapnī"? Nez, teiksim, šodien pēc pusstundas diendusas pamodos ar apziņu, ka tikko sapnī atkal atceros par to, ka kaut kad esmu sapņojis konkrēto sapni (t.i., sapnī vienkārši aizdomājos par to, paralēli sapņa iztēlē redzot ainas no tā sapņa). Taču nav skaidrs, vai es atceros to, ka esmu sapņojis vai arī to, ka esmu to piedzīvojis. Tāpēc mazliet neprecīzs ir apgalvojums par to, ka sapnī atceros citus sapņus. Varbūt drīzāk jāsaka, ka sapņos atceros citus notikumus.
Atgriežoties pie prekognīcijas un šķietami labi zināmām, taču nekad neizjustām izjūtām un papildus piemetot klāt arī deja vu - vēlos piebilst, ka ir arī cilvēki, kuri atsaucas uz šiem aspektiem, runājot par paralēlajām pasaulēm. Un simulācijas kontekstā ideja par to, ka ir vairākas simulētas pasaules neizklausās nemaz tik neticami. Vispār šī ezotēriskā vīzija ir raksturīga tieši 21. gadsimtam. Cilvēki par to domā, pieņemu, laikmeta fizikas atklājumu/problemātikas, kā arī līdz galam neizprastu fizikas eksperimentu rezultātā (think "CERN is a portal to hell") dēļ. Tā varētu šķist, jo ir tāds psiholoģisks fenomens, kā nosaukumu neatceros, taču tas paredz, ka cilvēks savu realiātāti skaidro un pamato ar savām zināšanām un izpranti par lietām, un, kā zināms, tās ir atkarīgs no laikmeta, kurā cilvēks mīt - atšķirība starp, piemēram, dzelzs laikmeta, renesanses un mūsdienu cilvēka realitātes uztveri, saprotams, ir milzīga. Modernajam cilvēkam noteikti labpatīkas domāt, ka viņš šajā ziņā ir, atļaušos, gudrs un visu varens, taču gan jau, ka nereti viņš klusībā pie sevis aizdomājas par to, ka mēs esam pārāk attālinājušies no dabas un pametuši novārtā noteiktas paražas. Ka ceļā pretī izaugsmei un mūžībai, iespējams, esam aizmirsuši kaut ko svarīgu. - 6 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 12/19/18 06:12 pm
-
visu laiku kaut kā piemirstu pierakstīt/publicēt sapņus, jo tas jau lielākoties it kā visiem ir garlaicīgi, kaut gan man bieži ir tie multi-līmeņu sapņi, kur ir līdz pēdējai detaļai izstrādāta alternatīvā realitāte ar tādiem pilnīgi neiedomājamiem elementiem un sīkumiem, tas jums nav nekāds "es sapņoju, ka eju uz veikalu pēc piena, bet pēkšņi biju skolā, un mana skolotāja bija ūsains mehāniķis, kurš runā korejiešu valodā, un pēc tam es biju piknikā, kur visiem ēdiena vietā bija pludmales bumbas, kurās dūra ar dakšiņu"...
nu jā, šonakt sapņoju, ka man tādā retrofuture stilistikas nākotnē ir jānogalina kaut kāds cilvēks, un es viņam tikai ar lāzeru gribu nogriezt kājas un aizbēgt, taču viņa zābaki izrādās necauršaujami, un viņš man sāk sekot caur kosmosa saciju, kas izskatās kā padomju laiku Rīgas centrālstacija, tikai tas 80's dizains ir novests līdz nākotnei, un uz citām planētām nez kāpēc brauc ar liftiem.
bet ir gadījies arī sapnī pamosties no sapņa tādās vietās un laikos, piemēram, kosmosa stacijā/dzīvoklī ar skatu uz Zemi, un ar tādu sajūtu, ka šī bija kļūda, esmu pamodies pārāk vēlas reinkarnācijas/turpinājuma ķermenī, sorry, going back, izlikšos, ka neko neredzēju, never mind.
vispār par sapņiem sanāk daudz domāt - tas taču ir kaut kas pilnīgi nevajadzīgs, yet eksistē, un tavas smadzenes tur kaut ko brūvē pa naktīm, kamēr tu guli - kāda ir tā jēga, kāpēc organismam ir nepieciešams kaut kas pilnīgi nesaistīts ne ar ko izdzīvošanai svarīgu. tātad tur kaut kam ir jābūt, nu nevar būt, ka - ai nu es tev te iebliezīšu random vizuālos iztēles gļukus just for fun, katru nakti, bet tas nekas, tas tāpat vien... - Reply
- 12/19/18 07:30 pm
-
Nu nē, draudziņ, sapņi nav bezjēdzīgi. Tas, ka nesaprotam tos, uzreiz to nenozīmē. Sapņi tāpat, kā miegs, arī noteikti piedalās ikdienas emociju un notikumu filtrācijā, proti, zintnieki kkonstaējuši, ka tāda ir viena no miega funkcijām. Tāpēc bezmiegs mēdz būt tik kaitīgs. Ja cilv.piedzīvo emoc.traumatisku situāc.un tajā naktī norm.nedabū pagulēt, dienas pieredze noslāņojas apziņas kaktos citādâk, tā, ka tas vairāk "ieiet" nākošajā dienā un atkal tiek malts apziņā, atkal teju traumējot sevi. Tie gan ir subtle psychological aspects, hard to notice and ackowledge.
- Reply
- 12/19/18 07:39 pm
-
Ko lai saka, izklausās, ka tavi sapņi, ko atceries, ir krietni psihodēliskāki. Manos psihodēliskums parasti izpaužas "smalkāk"- ne tik tieši. Subtle psychedelia. Patīk vārds subtle, jā.
Ai, es labpr.uzrakstītu tā sapņa aprakstu, ko piesaucu sava posta pēdējã 1/3daļā. Taču tagad, kad kopš tã redzēšnas 1. reizi ir pagājis krietns laiks, tad labāk to nedarīšu, detalizētu atmiņu trūkuma dēĺ. Proti, atceros to sapni diezgan ok. Taču, ietērpjot to värdos, es noteikti izskaitināšu un labskan.dēļ pārfrāzēšu. Kas nav cool, ja cenšos šai ziñā nemelot sev. Un, ja nemeloju sev, tad parasti nemeloju arī цйтйем. - Reply
- 12/19/18 09:55 pm
-
varbūt jāātdzīvina mirusī cibas sapņu komūna kaut uz brīdi
- Reply
- 12/20/18 12:36 am
-
Ai, protams, jauki to lasīt latviski, taču, zinkā, pilns i-nets ar to. Nu, vismaz redditā ir tik daudz sadaļas par šīm tēmām. Es šad tad, kad uzpīpēju un vēlos sajusties sazvērestīgāk, ampeklēju šādas tādas no tām. Nu, teiksim, conspiracy (lai gan pēdējā gada laikā tā vieta ir zaudējusi savu sākotnējo skepticism based attitude).
- Reply
- 12/20/18 12:37 am
-
riobravo
Sapņiem iesaku padzert ZMA minerālvielu kompleksu (laikam cinks, magnijs, kalcijs latviski), man un daudziem citiem riktīgi krāsaini un stabili sapņi no viņa. Pašu sapņu tematiku man vismaz neietekmē, tikai to, ka tas sapnis ir pamatīgāks. Neatceros kura viela tieši bija tā vainīgā, internets saka ka magnijs, bet 99% ka tev trūkst visas trīs jebkurā gadījumā. Bet jālasa sastāvs, lētākie varianti arī taupa uz to vielu daudzumu. Maksā vidēji čiriks par pāris mēnešu devu.
- Reply