- 12/19/18 06:12 pm
-
visu laiku kaut kā piemirstu pierakstīt/publicēt sapņus, jo tas jau lielākoties it kā visiem ir garlaicīgi, kaut gan man bieži ir tie multi-līmeņu sapņi, kur ir līdz pēdējai detaļai izstrādāta alternatīvā realitāte ar tādiem pilnīgi neiedomājamiem elementiem un sīkumiem, tas jums nav nekāds "es sapņoju, ka eju uz veikalu pēc piena, bet pēkšņi biju skolā, un mana skolotāja bija ūsains mehāniķis, kurš runā korejiešu valodā, un pēc tam es biju piknikā, kur visiem ēdiena vietā bija pludmales bumbas, kurās dūra ar dakšiņu"...
nu jā, šonakt sapņoju, ka man tādā retrofuture stilistikas nākotnē ir jānogalina kaut kāds cilvēks, un es viņam tikai ar lāzeru gribu nogriezt kājas un aizbēgt, taču viņa zābaki izrādās necauršaujami, un viņš man sāk sekot caur kosmosa saciju, kas izskatās kā padomju laiku Rīgas centrālstacija, tikai tas 80's dizains ir novests līdz nākotnei, un uz citām planētām nez kāpēc brauc ar liftiem.
bet ir gadījies arī sapnī pamosties no sapņa tādās vietās un laikos, piemēram, kosmosa stacijā/dzīvoklī ar skatu uz Zemi, un ar tādu sajūtu, ka šī bija kļūda, esmu pamodies pārāk vēlas reinkarnācijas/turpinājuma ķermenī, sorry, going back, izlikšos, ka neko neredzēju, never mind.
vispār par sapņiem sanāk daudz domāt - tas taču ir kaut kas pilnīgi nevajadzīgs, yet eksistē, un tavas smadzenes tur kaut ko brūvē pa naktīm, kamēr tu guli - kāda ir tā jēga, kāpēc organismam ir nepieciešams kaut kas pilnīgi nesaistīts ne ar ko izdzīvošanai svarīgu. tātad tur kaut kam ir jābūt, nu nevar būt, ka - ai nu es tev te iebliezīšu random vizuālos iztēles gļukus just for fun, katru nakti, bet tas nekas, tas tāpat vien...