I
Pusvienpadsmitos vakarā klaiņoju starp baroncentra Rimi plauktu rindām un prātoju, ko lai iegādājas, kad piepeši no kādas sānu ejas man uzskrēja maza, maza meitenīte ar spokainu grimu - zaļi triepieni pa visu seju, nedaudz tumšāki zāles krāsas palmu raksti uz veselīgi apaļajiem vaidziņiem, pauzes ap acīm un muti, tas viss turklāt bagātīgi nobērts ar spīguļiem. Es satrūkos. Meitēns uz brīdi apstājās un aizvalsēja tālāk, ņurcīdams rokā zaļu pieclatnieku.
II
Akadēmijā kolēģi mani jau vairākus gadus masveidā uzrunā par "mākslinieka kungu" - Labrīt, mākslinieka kungs, - vai arī - Labvakar, cienījamo māksliniek. Un visi uz Jūs. Es, protams, nedaudz mulstu, jo tā ir diezgan īpatnēja ironija.
III
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
fjokla šodien ierindojas pasaules laimīgāko cilvēku topa pirmajā desmitniekā, jo pēc nepilnām 12 stundām viņa dodas uz vietu, kas ierindojas pasaules skaistāko nostūru topa pirmajā pieciniekā.