__________________

Atbilde uz f_g  rīta komiksiem.

Pirmais, ko es šodien darbā izdarīju, diena iesākta kolosāli..

Pēdējā laika veiksmīgākā akcija laikam ir atstarotāju izdalīšana par brīvu.
Tagad visiem mazajiem skolnieciņiem un studentiņiem ir pa atstarotājam, jauki, stopējot
mašīnas, vēlā vakara stundā, nebūs jāuztraucās, ka labsirdīgais onkulis ar ūsām jūs notrieks, gluži pretēji, pamanīs un piedāvās izvizināties.

Vēl viena vērā ņemama lieta ir tas, ka šīs akcijas veidotājiem ir izdevies atstarotājus transformēt par tādu kā stila aksesuāru, "Ooo, es redzu tev arī ir atstarotājs..kā būtu, ja tu atnāktu uz manām mājām..padzert tēju?",  "Heei, atstarotājs, hahaha! DOD PIECI!",
dzīve Latvijā iet uz augšu, nākotnē ieskatoties, es vairs neredzu sevi guļam asiņainā vannā ar viskija pudeli rokās un baltu degunu - uz nojaukšanu nodotā mājā,
kamēr no telpas lēnām izgaro cigarešu un opija smaka. Dzīvība strāvo ik uz soļa,
Latvija vairs neliekas pelēka grimstoša jaka pelķē, tie kangari kuri dzīvo arzemēs,
arī atbrauks atpakaļ, pat atrāpos.

BET, ir viens bet, šo revolūciju var sagraut, nekas cits kā, sabiedrības
vecais slānis, iedomājies, kādas emocijas manī radās redzot, vecu tanti ar tīkliņu rokās,
brūnā 35 gadus vecā mētelī un ar izlaiduma balles kurpēm kājās stāvot tieši man pretīm
sabiedriskajā transportā, nu un? Viņai pie pleca bija piestiprināts atstarotājs, ar,
sasodītu, saspraudi, man sirds sarāvās krampī, es novērsos un ieraudzīju tādu pašu atstarotāju vienai večai pie somas, man vajadzēja skriet, skriet un neatskatīties, manā prātā
radās neskaitāmas domas par to kā skolnieki, sapratuši, ka tas vairs NAV
stilīgi, atdos atstarotājus saviem senčiem un , burtiski, skries mašīnām zem riteņiem.

Tas vēl nav ne kas, es vakar redzēju vienai kvazimodo tipa ķooķai sirds veida atstarotājus gan
pie mēteļa, gan pie somas, tas laikam, lai veicot vakara pastaigu pa rajonu, vietējie
krievu bandīti viņu nenotrieku ar savu veco bembi, OI! Ap 16:00 sākās seriāli, nevienu
DĀMU gados tu vēlā vakara stundā neieraudzīsi, ja nu vienīgi pie miskastēm - meklējot savu Murķeli.

Viss ir sabojāts, ļaunums klauvē pie mūsu priekšdurvīm, sāku nopietni pārdomāt to, vai vispār ir vērts, šajā aukstajā pasaulē, laist klajā bērnus , laikam tomēr paziņošu savai iedomu draudzenei, ka tas, ka viņa paliek resnāka un piedzīvo vēl šādas tādas nepatīkamas lietas, nav dēļ sliktās pārtikas, ko es gādāju, bet dēļ tā, ka es, vienmēr, caurduru prezervatīvus, ko lai dara, esmu ģimenes cilvēks..biju, vairs neesmu, aborts! Man jānogalina mans paša bērns, viņa paša labā, ar knīpstangām un etiķi.. tad jānogalina sevi un iedmu draudzeni, jo kāpēc dzīvot? IR VĒL KĀDS IEMESLS? Nav.

Brīvdienas vs algas pielikums, kaut kā nevelk doties uz darbu pēc 5 brīvām dienām in a row, bet ja nu šefam uznāk dusma un jams nepieliek pie algas janvārī? Visp. es par noliktavu neatbildu, nah man uz inventarizāciju? Bet kolēģi skaudīs.. faking dillema