__________________

Sēžu darbā, dzeru apelsīnu tēju un prātoju, kā tā var būt, ka racionāli domājošs cilvēks var ticēt liktenim un Dievam vienlaicīgi. "Kā Dievs būs to lēmis!"
Iedomājieties, sēž uz mākonīša jauks bārdains vīriņš
ar plikām pēdiņām un vienmuļīgi dūdo, tad seko pauze, "hmm, Laikam jāieraksta kāda dvēsele..likteņgrāmatā ho ho hoooo",
tad nu Dieviņš pakasa pakausi, ar pirkstu uzvinķelē savas ūsas, attaisa vaļā rūtiņu burtnīcu un sāk drukāt:

( Turpināt )