| sapņu diary [continued] |
[Sep. 8th, 2010|10:20 am] |
| [ | Current Mood |
| | kavēju | ] |
| [ | Current Music |
| | gone with the wind [ab] | ] |
vsp bija kā turpinājums kādiem citiem sapņiem, kuri īstenībā nav bijuši, bet sapnī biju sure, ka 2 man tuviem cilvēkiem kkādas kreisās giga indīgās čūskas jau bija iekodušas. viņas bija kkur 15 cm garas, apvijās ap rādītājpirkstu un sastinga pēc tam, kad atstāja divus mazus ūdeņojošus caurumiņus..
nu lūk - šonakt čūska iekoda man. viņa bija dīvaina - ādas krāsas or something. es riktīgi sabijos sāku to kratīt nost, tad izdomāju, ka jāņem līdzi pie ārstiem, lai viņi redz arī pašu čūsku, bet kad pie zemes viņa palika spīdīgi zila un ar adatainām malām. un es atrados kkādā dīvainā augstskolā, kur devos pie dakterīšiem. un viens tieši sēdēja reģistratūrā un runāja pa telefonu, kamēr info-sekretāre kkur notinās. a kamēr es kāpu pa tām trepēm un kuru tur 3.o stāvu mana čūska palika dzeltena, viņai sāka parādīties purniņs.. un vsp viņa iskatījās pēc mazas gumijcūciņas.. un adatas sāka ievilkties iekšā un kamēr viņš runāja pa telefonu, viņa vsp sāka izskatīties pec žurkas. un kad es pateicu, ka "man iekoda šitā" viņā uz mani skatījas tik neizprotoši - kāpēc vsp nācu ārstēties.. un es sāku skaidrot, ka tā ir čuska, kas maina formu.. un ka maniem draugiem uzbruka nesen čūskas, ļoti indīgas pie tam, un ka vajag man izsūkt indi. viņš smējās, bet saprata, ka pie zināmiem ārstiem man tomēr vajadzētu pārbraudīties, bet neko neteica. tad no kkāda kabineta iznāca vēl viens dakteris, vecāks. un viņš izskatījās ieinteresēts. es paņēmu un nometu žurku zemē, lai tā transformātos, bet nekas nenotika. un tad es atkal viņu noķēru un sāku pūst viņai malā spalvu tajā vietā, kur iekšā ievilkās adatas - un tur viņi bija - daudz mazi asins sarkani punktiņi perfektā rindā.. vecākais dakteris ieinteresējās un teica, lai atnāku pēc kādas stundiņas.
a es aizgāju līdz kkādam šoping-centram, kādu arī jau kādā citā sapnī esmu redzējusi nesen, bet ne dzīvē. un tur pie ieejas fočējās tās pašas baiker-sievietes, kas iepriekšējā sapnī, bet šoreiz viņas jau brauca mājup no sava tripa. tad sāka līt lietus, un man kāds pārlika lietussargu, a es nez kāpēc padomāju, ka es cilvēkam traucēju.. pagāju malā. izdzirdēju balsi - 'hm, skat, ka dažiem tomēr patīk lietus..' sapratu, ka kāds gribēja būt jauks. atskatījos, bet tas bija kāds nepazīstams čalis. es stāvēju ar vaļā muti un skatījos debesīs ar aizvērtām acīm. tad sajutu someone's presence.. atvēru acis - tas bija samērā amused matīss. parasīja, ko daru? teicu, ka man jāiet atpakaļ un uni.. viņš ņēmās mani pavadīt.. mes gājām mūs šļakstīja kravas mašīnas.. un es izstāstīju viņam par čūsku.. un viņš tā smējās.. un es arī tā smējos.. kamēr bilde nesāka zust un es nesāku krist.. laikam paģību, moš nomiru - who knows.. |
|
|
| mī iz surpraizd |
[Sep. 8th, 2010|07:16 pm] |
| [ | Current Mood |
| | surpraizd | ] |
| [ | Current Music |
| | gone with the wind [ab] | ] |
cilvēku, kas iesakņojies pārdaugavā tik dziļi, ka centrā jūtas kā iebraucējs, tur gaida daudzi pārsteigumi.
piemēram, uz ielām sāk parādīties milzīgie Šlesera plakāti again. Īpaši iespaidīgs - ir viens pie stacijas, nākot no forum cinemas puses cauri jaunajam tunelim.. jo tikko tiek līdz tuneļa otrai pusei viņš pilnīgi izlec no nekurienes, pārsteidzoši liels.. kkas tur klāt vēl viņam rakstīts, bet prātā palika tikai vārds 'CIETI', kurš vēl ir pasvītrots un kuru es uztvēru kā 'ciest' 2.pers. vsk pagātnē..
bet tas vēl nebija viss, jo vienā no vecrīgas ielām mani vēl vairāk pārsteidz diezgan liela Ļeņina portrets, kas bija izlikts kafejnīnas 'Ленинград' skatlogā. kafejnīca vsp neizskatījās slikti - tāda dīvaina atbilstoša nosaukumam.. tādā kkādā pēcpadomju laikaposma rudimentu stilā or sth like that.
arī ar to mani piedzīvojumi nebeidzās, jo es turpināju iet pa kalēju ielu un redzēju vēl vienu interesantu brīnumu: 'Lilly - pet boutique' saints preserve us! wtf is that?!
enīvēj.. kkādas dīvainas zīmes vēl tomēr dzīve notiek.. kad es annai atklāju savu giga noslēpumu, ka atkal klausos retu, viņa pārliecinājās - vai es neklausos 'retu', bet gan 'vējiem l.'.. un man pat prātā nebūtu ienācis lasīt 'retu', bet šodien pēc 3.ās atgriešanās veikalā - nopirku [ar 50% atlaidi, bez - nepaņemtu, laikam] 2007.ā gada mistisku brīnumu 'rhett butler's people', kas ir sava veida 'midnight sun' tikai iekš 'vējiem l.'.. bet kad biju veikalā jau 3.o reizi.. tur bija arī Šīrava, kas mani vai nu nepamanīja, vai nu nepazina, vai arī negribēja redzēt.. viņa ļoti smaidīja un divi nabaga skolēni nesa arbeitsbuchu kaudzi.. un ko tu neteiktu - tā man bija zīme, ka šodien noderēs deutsch!! jo kad beidzot tiku līdz pieturai after my little roundabout, sēdēju un lasīju savu kaprīzi, pie manis pienāca vīrietis un apjautājās 'sprechen sie deutsch?' pirmo reizi mūžā, man kāds prasīja rīgā ko tādu.. parasti vācieši ir pietiekami apzinīgi un saprot, ka vāciski runājoši cilvēki uz ielām nemētājas.. un pieturā izņemot mani bija vēl kādi padsmit cilvēki.. turklāt, viņš nāca no otras ielas puses tieši pie manis un nevienam citam neuzmācās.. i was shocked līdz dvēseles dziļumiem.. ko ta man uz pieres rakstīts 'ich spreche deutsch, alle fragen sind herzlich willkommen'? džī.. |
|
|