| i'm sick |
[Dec. 14th, 2009|01:38 am] |
| [ | Current Mood |
| | splendid | ] |
| [ | Current Music |
| | 'life of pi' part 2 [ab] | ] |
i'm sick of being sick.
i'm sick of staying indoors for 14 hours doing something i hate and something that makes even more sick.
i'm sick of my eyes watering.
i'm sick of my nose being dead.
i'm sick of my stomach turning.
i'm sick of sneezing and coughing every two minutes.
i'm sick of having goosebumps all the time.
i'm sick of being cold, tired and so unbearably slow.
i'm sick of persuading myself that all i'm doing is for the greater good.
i'm sick of wanting to die [because i know - that's not what i want. how do i know this?]
i'm sick of forgetting what i've already told people.
and
i'm sick of myself summing up all i'm sick of.. |
|
|
| goddamnit! |
[Dec. 14th, 2009|12:24 pm] |
| [ | Current Mood |
| | pšššššššššššrrr | ] |
| [ | Current Music |
| | 'life of pi' part 2 [ab] [vēl nē, bet tūlīt ieslēgšu] | ] |
protams, dienai ir jāsākas ar stunning komplimentiem, that make me cry.
mammai atrakstīja draudzene. atļaušos ielikt vēstules fragmentiņu:
"Большое спасибо Сонечке, что показала Женьке Ригу. Он сказал, что таких девушек еще никогда не встречал, и что она настолько умна, что, вероятно, выйдет замуж за дипломата, не меньше."
mana un mammas saruna pēc šī izlasīšanas. [es sāku]
- tur jau arī tā problēma - viņi visi tā domā..
- kas?
- čaļi.
[pauze]
- es jau tāpēc teicu, ka nezinu, kā tev teikt, vai tā vēstule ir laba.. nē, protams, būt gudrai ir labāk nekā muļķei, bet es nezinu, vai tas ir labi.
[tās beigas vnk ūber loģiskas un iepriecinošas]
un es nesaprotu, kā čalis, ar kuru es pavadīju divas dienas, runājot par mūziku [no kuras es neko nesaprotu] un filmām [nu kurām es saprotu bišku vairāk, bet, sorrī, mēs runājām par zāģi un twilight].. un vsp mēs daudz runājām par vampīriem un robertu patinsonu. labi, es lasīju pludmalē grāmatu, bet tie bija enģeļi un dēmoni [vsp trešās šķiras literatūra] un kinītī mēs bijām uz trešo ledus laikmetu [tuklāt 3d].. un man likās, ka es biju normālāka nekā es jelkad biju bijusi..
un sorrī [again], kā pēc kkā TĀDA čalis var savai mammai teikt kko TĀDU?!?!
nē, protams, pastāv varbūtība, ka viņš teica, ka esmu galīgi stulba, bet tad nafig viņa rakstītu tik tizlu komentu, uzrakstītu vismaz, ka es biju jauka vai glīta, vai harizmātiska.. nē! gudra.. pššššššššš...
i'm sick of it! |
|
|
| π dzīves fragments |
[Dec. 14th, 2009|03:10 pm] |
| [ | Current Mood |
| | desperate | ] |
| [ | Current Music |
| | 'life of pi' part 2 [ab] | ] |
- Once upon a time there was a banana and it grew. It grew until it was large, firm, yellow and fragrant. Then it fell to the ground and someone came upon it and ate it.
- What a beautiful story!
- Thank you.
- I have tears in my eyes.
- I have another element..
- What is it?
- The banana fell to the ground and someone came upon it and ate it—and afterwards that person felt better.
- It takes the breath away!
/from 'Life of Pi' by Yann Martel/ |
|
|