Sāksim ar to, ka spēli izstrādāja vairs ne nelaiķa "Looking Glass", bet gan "Ion Storm" (bijusī "Ion Storm Austin" ar ma man Warren Spector priekšgalā), kura nesen izcēlās ar "lielisko" "Deus Ex: Invisible War". Pie veidošanas gan tika piesaistīti daži cilvēki no "Looking Glass", proti, daļa "Thief" komandas. Ar pirmajām divām Zagļa daļām biju iepazinies tikai virspusēji, tā kā nevaru pateikt, cik daudz aijonstormieši izbojāja, bet nu laikam jau ka mazāk, nekā dx variantā, tas nu fakts.
Spēles centrā, tāpat kā līdz šim - Garets (Garret), master-thief, kurš rīkojas pa Pilsētu (The City). Šoreiz viņš izrādas kāda noslēpumaina Glabātāju (Keepers) pareģojuma galvenais varonis, un viņam ir jāizdibina, ko šie pareģojumi īsti nozīmē. Pa to laiku Pilsētā sāk klejot baumas par Pelēko Lēdiju (Gray Lady) - kapucē ģērbtu veceni, kura burtiski novelk saviem upuriem ādu...
Kopumā spēles sižets atstāja diezgan patīkamu iespaidu, jo, par spīti spēles pirmās trešdaļas iespaidiem, viņš nav nemaz tik banāls, kā sākumā liekas, un uz beigām paliek pavisam savērpts un interesants. Kā jau tecu - like medieval thriller. Lai gan daži sižeta pavērsieni liek nesapratnē saraut uzacis - kāpēc, piemēram, masterzaglis Garets, kurš visu sēriju tiek pozicionēts kā cilvēks, kuru pasaulē uztrauc tikai viena lieta, proti, viņa maka pilnums, pēkšņi brīvprātīgi (!) piesakas atrisināt kaut kādus pareģojumus? Šādus "Kāpēc" var atrast vēl vismaz piecus, bet nu priekšā vēl nopietnākas problēmas.
Gameplay ziņā spēle ir nu tik saraustīta, ka tālāk vairs nav kur. Pirmās pāris missijas - "FedEx", atnes to, nozodz šito. Garets kā uzticams suns skraida apkārt, izpildīdams svešus rīkojumus. Pēc tam paliek interesantāk (uz brīdi) - pareģojumi & shit, bet nu uz spēles pusi (kaut kur pie līmeņa "Clock Tower") paliek nu tik boooring, ka vai raudi. Tad pēkšņi viss mainās par 180 grādiem - Garetu meklē visi, kas ir spējīgi to darīt, notiek totālā slēpšanās un mēģināšana uzzināt, kurš tad mūs ir iegāzis. Un tad - vēl viens pagrieziens, šoreiz totāla survival-horror virzienā (reāli, vismaz "Silent Hill" sērijas līmenī). Pārejas starp šīm stadijām ir maksimāli asas - tikko bija stealth-action, pēkšņi jau survival-horror, un tas briesmīgi tracina. Lai gan, prieks, ka vismaz vairs nav garlaicīgi. Lai gan, no otras puses, nebūtu šīs geimpleja svārstības tik "asas", veidotājus varētu pat uzslavēt par dažādību.
Gareta izpriecām uzkonstruēta vesela pilsēta, pa kuru missiju starplaikā var (gandrīz) brīvi staigāt, iegriežoties pie kāda dārglietu uzpircēja, pārdot misiju laikā sazagtos labumus, vai zagļu ekipējuma pārdevēja, un darot to no pirmā vai trešā skatu punkta (no 3rdPerson, ja godīgi, jautrāk). Dažreiz pat atļauts izvēlēties misiju secību, bet tas gan praktiski neko nemaina. Pilsēta sadalīta vairākos rajonos - Grausti, Centrālais Laukums, Doki, Bagāto kvartāls utt., pieeja pie kuriem atveras pakāpeniski spēles gaitā. Pilsētas ielās var sastapt garāmgājējus, kurus var izdevīgi apzagt, kā arī dažādus blakuskvestus, kuri arīdzan atnes kādu kapeiciņu, bet jāuzmanās no "City Watch" karavīriem - atšķirībā no vienkāršajiem ļautiņiem, tie Garetu momentā atpazīst. Ir arī "iespēja" tikt notvertam un nokļūt cietumā, lai pēc tam spēlētu spēli "prison escape". Kopumā - pa pilsētu plosīties ir varen jautri, ļoti interesants dizaina risinājums.
Izmaiņas skārušas arī arsenālu - pazudis ir zobens, viņa vietā tik pat nederīgs duncis. Bultas gan palikušas, tērauda - parastās, ūdens - lāpu dzēšanai, uguns - visa kā dedzināšanai un sūnu - virsmu klusināšanai (trāpīsi kādam mutē - tur arī sāks augt). Papildus ekipējums - svētā ūdens mēģenes (pret z0mbijiem), eļļas burkas (vietējais banāna mizas analogs) un pāris citas "rotaļlietas". Lai gan, kā vienmēr, noderīgākais no tā visa ir parastā runga, kura ļauj klusi "neitralizēt" pretiniekus.
A.I. ir stingrs - pie tam, jo augstāks grūtības līmenis, jo paranoidālāki kļūst ienaidnieki. Uz "expert" pat mazākais Gareta izdotais troksnītis liks tiem grupās pārķemmēt visu līmeni. Nodzisusi lāpa vai pazudusi dārglieta arī nevairos to dvēseles mieru. Watch out! Kad tie nenodarbojas ar nelūgtu viesu meklēšanu, pretiniekiem patīk, kā jau tas tagad spēlēs pieņēmts, paklačoties par visu uz pasaules (bez jokiem - spēlē ir 18 stundas dialogu!). Ienaidnieku topa virsotnē, neapšaubāmi, Akmens Golēmi, kuru saucieni "Krush & Kill, Krush & Kill" ir vienkārši jādzird.
Grafika (PC versijā) ir mazliet uzlabota no DX2, bet nu grafiskais dzinis palicis gandrīz vai tikpat neoptimizēts, ka pirms tam. Lai gan tā galvenās fīčas - realistiskās ēnas un fizika, ir savās vietās, tāpat kā briesmīgās tekstūras un milzīgais fonts (krossplatformas bastardi). Vienīgais, ko var mainīt, ir izšķirtspēja un glumais Bloom efekts, proti, viņa esmība vai ne-esamība. Varoņu un ienaidnieku modeļi (atskaitot Garetu) - liekas, ka tikko no "Thief: The Dark Project" konvertēti (bez izmaiņām). Dizainerus gan attaisno kā vienmēr sērijai lieliskā arhitektūra (ļoti dažāda, bet vienmēr lieliska), un tas, ko sauc par "atmosfēru" - te tā ir.
Skaņa gan burvīga - visas skaņas dzidras, reālistiskas un maksimāli biedējošas. 5.1 un Audigy īpašnieki jau laikus iepērk balderiāni. Garetu kā vienmēr ierunā Stīvens Rassels (Stephen Russel), un arī pārējās lomas ierunātas kā nākas.
Kopumā spēle bija laba (pat virs vidusmēra laba), vairāk pateicoties tam, ka beigās bija interesantāk, nekā sākumā (beigas, protams, arī sarustīja, bet nu tas reti kad ir savādāk), lai arī rave reviews žurnālos/saitos mani nedaudz mulsina. Pēc "Hitman", "Splinter Cell" un pat "Manhunt" Zaglim vajadzēja būt krietni labākam, lai paliktu stealth-žanra karaļa tronī.

ps. Pēdējā piekasīšanās - par spēles nosaukumu. Kas par, ellē ratā, "Deadly Shadows"? Nāvīgās ēnas? Nāvējošās ēnas? Nāves ēnā? :) Vienkārši "Thief 3" bija daudz labāks, bet, ak jā, uz X-Box taču nav 1 & 2 :)

ps. Ašie zēni jau pielāgo Zagli mūsdienu pc vajadzībām - http://www.graphics-by-john-p.com/textures/Thief-DS/index.shtml. Turpat pārtaisa arī DX2 - http://www.graphics-by-john-p.com/textures/DX-IW/index.shtml