Par klīniku runājot - mani vairāk uztrauca "sižeta" esamība nekā neesamība. Mani spēcīgi uztrauca vīrietis ar matjugaļņiku, kurš nezkāpēc mēģināja piekarināt spēlei kaut ko līdzīgu "misijām", izspļaujot kaut ko līdzīgu "brīfingiem". Es taču neesmu debīls - ja redzu, ka, lūk, tur aiz barakām stāv nepieskatīts džips, tad gan jau man radīsies vēlme viņu aizdzīt (starp citu, pirmo reizi mani nošāva, kad es šo pašu džipu iebraucu grāvī un gāju skatīties, kas ar motoru :))

Otrkārt, zaļumi. No sākuma mani izbrīnīja fakts, ka var uztaisīt spēli zaļumos, kas neizskatās pēc Vietcong (vai Battlefield: Vietnam, viens pīpis) - sajūtas gluži kā botāniskajā dārzā, nopietni. Vjetkongā bija tā spriedze, kas Thin Red Line - par pretinieku skaitu, apbruņojumu un pārējo var uzzināt pēc savējo karavīru corpses per second. FC nekā tāda nav - varbūt tāpēc, ka darbojies solo, bet tomēr... Tiesa, ar AI parādīšanos tautai, rodas iespaids, ka viņi bez visa pārējā varētu arī sižetu nosponsorēt, tā pa draugam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Runājot par džungļu spēlēm - Vietcong bija spēcīgs, kaut arī manāmi, ka pirmais projekts priekš Pterodon - tāds, mazliet neveikls un neaptēsts :) Bet tur man īpaši patika hardcore attieksme pret spēlētāju - ja spēlē uz Vietcong, jūties kā džungļos, + vismaz 50% sarunu - tīra militārā terminoloģija:
"Get to LZ, we are surrounded by VC" - "Roger that, HQ!"

(Reply to this) (Parent)