Šodien atklāju kaligrāfiju, to radīšanas aktu, kad spalva pieskaras papīram. Nedaudz neatgriezeniskuma, nedaudz izplūdis, nedaudz par plašu sākumā un saspiestu uz beigām.
Uz rokas virzību lokā, balstoties uz delnas, vai visas rokas slīdēšanu pa labi, tādejādi ļaujot visiem burtiem vienā vārdā būt vienā augstumā.
Un arī doma, tā var apstāties rakstot un mēģināt iesākto vārdu, iesākto teikumu turpināt citādāk piekoreģējot tekstu, izmantojot atgriezenisko saiti no redzes.
Tapēc dienasgrāmata ir ne tikai jāraksta, kā es daru, bet arī šad tad jālasa.